Attaisno par nelikumīgu datorprogrammu izmantošanu apsūdzēto 'Maxima' būvinženieri Sergetu  (23)

Tiesā pastāstīja, ka iepriekšējais Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums tiesā netika mainīts.

Iepriekš ziņots, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa krimināllietā par autortiesību un blakus tiesību pārkāpšanu lielā apmērā, nelikumīgi izmantojot datorprogrammas, Sergetu, kurš ir arī sabrukušā lielveikala "Maxima" būvinženieris, nosprieda atzīt par nevainīgu.

Pirmās instances prokurors tiesā prasīja nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības nodarboties ar komercdarbību uz diviem gadiem.

Sergetam piederošajā "HND Grupā" tikušas izmantotas vairākas nelicencētas datorprogrammas, kuru vērtība veido lielus apmērus - teju 14 tūkstošus latu (20 tūkstoši eiro).

Viņa aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks iepriekš paskaidrojis, ka nav Krimināllikuma pantā par autortiesību un blakus tiesību pārkāpšanu lielā apmērā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva (kriminālatbildības pamats). Viņš atzīmēja, ka lietā iztrūkst likumā paredzētās prettiesiskās darbības (objektīvās puses neesamība), kā arī "subjektīvā puse".

Viņš piebilda, ka konkrēti šajā Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzēta atbildība par autortiesību un blakus tiesību pārkāpumu.

"Tiesību normā nav konkrēti aprakstītas konkrētās darbības par kurām iestājas kriminālatbildība. Un attiecīgi – šāds darbību apraksts būtu meklējams citos normatīvajos aktos. Un aizstāvības ieskatā šī Krimināllikuma norma (pēc būtības) ir uzskatāma par blanketu normu. (..) Šis Augstākās tiesas vērtēšanas kritērijs, konkrēti ir bijis tas, vai normā ir aprakstītas konkrētās darbības par kuru ir kriminālatbildība vai nav." tā Zvejsalnieks.

Viņš arī piebilda, ka ir acīmredzams, ka šajā Krimināllikuma panta dispozīcijā nedz šobrīd, nedz tajā brīdī - uz 2011.gada maiju - šādas konkrētas darbības aprakstītas nebija.

"Manā ieskatā šis ir meklējams citā normatīvajā aktā. Te ir runa par Autortiesību likumu, - autortiesību blakus tiesību pārkāpums definēts likuma 68.pantā. Manā ieskatā apsūdzībai būtu jāatsaucas uz konkrēto Autortiesību likuma normu, kas apsūdzības ieskatā no Sergeta puses ir pārkāpta." pauda Zvejsalnieks.

Advokāts atzīmēja, ka apsūdzībā pieminēta Autortiesību likuma 68.panta pirmās daļas pirmais punkts un tajā paredzētais autortiesību pārkāpums.

"Attiecīgi būtu saprotams, ka pārkāpums izpaudies kā autortiesību blakus tiesību objekta fiksācija, to publicēšana, reproducēšana (..)," paskaidroja viņš.

Zvejsalnieks norādīja, ka tajā pašā laikā, Sergeta darbības apsūdzībā norādītas citādāk. "Un konkrēti – Sergets būdams "HND Grupas" atbildīgā amatpersona ir pieļāvis, ka sabiedrības datorsistēmās glabājas un darba vajadzībām tiek izmantotas nelegālas programmas, reproducētas bez autortiesību subjektu atļaujas (..)," atzīmēja viņš.

"Būtībā apsūdzība norāda nevis uz paša Sergeta darbībām, bet gan to, ka viņš pieļāvis autortiesību pārkāpumu," piebilda aizstāvis.

Viņš paskaidroja, ka augstāk minētais Krimināllikuma pants neparedz atbildību par autortiesību pārkāpuma pieļaušanu un, lai personu sauktu pie atbildības pēc šis likuma normas, jākonstatē, ka persona pati veikusi autortiesību pārkāpumu nevis pieļāvusi to veikšanu.

Tāpat aizstāvis norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā izņemtajiem datoru cietajiem diskiem netika veikta atbilstoša ekspertīze, lai konstatētu datorprogrammu esamību (tajā skaitā, vai tā ir, piemēram, "demo versija", "studentu versija"). Atsavināto datoru apskati veikušais darbinieks nav reģistrēts Tiesu ekspertu reģistrā, viņš piebilda.

Zvejsalnieks piebilda, ka gan zaudējuma apmērs, gan būtisks kaitējums lietā nav pierādīts.

Zvejsalnieks paskaidroja: "tur tā sistēma ir tāda, ka policija vienkārši uzskata, ka viņi jebkurā brīdī var iet iekšā, kur grib un ņemt jebkādus datorus".

Viņš arī piebilda, ka no policijas puses tiesā netika sniegts nekāds pamatojums. Tiesā policijas pārstāvji paskaidroja, ka viņi "apmēram veic plānveida pārbaudes", ņemot vērā, ka uzņēmums nodarbojas ar projektēšanu.

Viņš pastāstīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar to ierosināta lieta "Imants Sergets pret Latviju". Tāpat norādot, ka ECT esošajā tiesvedībā "tiek komunicēts ar valdību."

Kratīšana "HND Grupas ofisā" tika veikta 2011.gada 12.maijā, pauda Zvejsalnieks.

Nākamajā tiesas sēdē pirmdien, 9.martā, paredzēts, ka Sergets izmantos Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz pēdējo vārdu.

Kā noskaidroja tiesā, tad šajā krimināllietā cietušie ir datorprogrammēšanas uzņēmums "Tilde", kā arī vairāki citi uzņēmumi: "Adobe Systems" Inc, "Autodesk" Inc, "Bentley Systems" Inc un "Graphisoft Research & Development".

Uzņēmums "HND Grupa" pieder lielveikala "Maxima" konstruktoram būvinženierim Ivaram Sergetam, kurš ir viens no aizdomās turētajiem Zolitūdes traģēdijas lietā.