'Latvenergo' pamatlietu Ģenerālprokuratūra varētu tiesai nosūtīt vasarā  (10)

KNAB izmeklētā "Latvenergo" lieta par uzņēmuma veiktajiem lielajiem iepirkuma konkursiem Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai tika nodota 2012. gadā. Kopš tā laika no šīs lietas tika izdalīti vairāki procesi pret fiziskām un juridiskām personām. Daļai šo personu jau sodi ir piemēroti.

Tomēr, neskatoties uz to, pamatlietā, kas saistīta ar "Latvenergo" rīkoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles pirmās un otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu, joprojām notiek aktīva izmeklēšana. Kā skaidroja Jirgena, pamatlietā apsūdzības celtas trīs bijušajām "Latvenergo" amatpersonām, tostarp bijušajam "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam un kādreizējam "Latvenergo" viceprezidentam Aigaram Meļko. Tāpat pamatlietā apsūdzēts biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, divi Vācijas un Šveices pilsoņi un vēl vairākas personas.

Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļošanu, tirgošanos ar ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Kamēr pamatlieta vēl nav nodota tiesai, prokurore par lietas būtību pagaidām plašāk nerunā, taču nenoliedz, ka sākotnējās apsūdzībās figurējušās kukuļa summas veido vairākus miljonus eiro.

Meļko un Livanovičs apsūdzēti arī no pamatlietas izdalītajā kriminālprocesā. Tieši šonedēļ pirmās instances tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro sodu un saistībā ar abiem veica pārkvalifikāciju, proti, Meļko tika sodīts par neatļautu labuma pieņemšanu, bet Livanovičs - par komerciālu uzpirkšanu. Šajā izdalītajā lietā saskaņā ar apsūdzību kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no "Latvenergo" amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Prokurore pamatlietas nodošanu tiesai speciāli nevilcinot, bet uzsvēra, ka to veido "sarežģīta juridiska konstrukcija", kas turklāt ir saistīta ar līdzekļu arestēšanu dažādiem uzņēmumiem. Grandiozā pierādījumu apjoma apkopošana un tā iekļaušana galīgajā apsūdzībā prasa ilgu laiku. Tāpat prokuratūra joprojām gaida atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no Šveices.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010. gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko un citas personas.

2012. gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos.