Patlaban Krimināllikumā paredzētie sodi par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai ir simboliski un tie ir jāpalielina, tomēr peļņa no šāda rūpala ir tik liela, ka nekādi sodi neatturēs personas no šī nozieguma izdarīšanas, pauž ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers ar Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas starpniecību norādīja, ka nevienu noziedzīgu nodarījumu nevar apkarot tikai ar bargu sodu.
"Piemēru ir daudz - par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu realizāciju ir paredzēti pietiekoši bargi sodi, notiesāto personu skaits pieaug, bet tirgotāju skaits nemazinās. Tāpat par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā likumā paredzētie sodi ir pietiekoši bargi - notverto personu skaits paliek praktiski nemainīgs, tas ir virs 4000 gadā. Peļņa no personu nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai ir tik liela, ka nekādi sodi neattur personas no šī nozieguma izdarīšanas," uzsver ģenerālprokurors.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā Latvijā par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai notiesātas 25 personas un lielākajai daļai šo noziedznieku piespriesti vien pāris mēneši cietumā, kas atbilst pirmstiesas apcietinājumā pavadītajam laikam, nesen Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē paziņoja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Pērn tika aizturēti vairāk nekā 87 cilvēki, kuri, iespējams, bija saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežu. Pret 66 no šiem cilvēkiem sākti kriminālprocesi, un 25 personas jau ir notiesātas - pārsvarā ar reāliem cietumsodiem. Maksimālais cietumsods ir četri mēneši cietumā, un tajā faktiski ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi aiz restēm pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Garbars gan cer, ka parlamentā iesniegtie grozījumi Krimināllikumā dos savu artavu un turpmāk cilvēku kontrabandistiem tiks dots signāls, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu draud daudz bargāks cietumsods.
Pamatā cilvēku kontrabandas rūpals ir organizēts - tajā iesaistījušies gan pavadītāji kaimiņvalsts pusē, gan sagaidītāji tepat Latvijā, gan tādi, kas nogādā imigrantus citās Eiropas valstīs. Šajā rūpalā iesaistījušies Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Polijas pilsoņi.
Šobrīd Krimināllikums par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, vai arī par liela personu skaita pārvietošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz septiņiem gadiem.
Saeimas Juridiskās komisija 2. martā, noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā.
Krimināllikuma grozījumi arī paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Ja personu nelikumīgu pārvietošanu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai arī pāri robežai pārvietota vairāk nekā viena persona, tiesa varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Ja personu pārvietošanu izdarījusi organizēta grupa, ja tas izraisījis smagas sekas vai arī pāri robežai vienā gadījumā nelikumīgi pārvietotas vairāk nekā piecas personas, brīvības atņemšana būs iespējama no diviem līdz astoņiem gadiem. Noziedzniekam varēs piemērot arī mantas konfiskāciju, kā arī probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Savukārt, ja personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai izraisījusi divu vai vairāk cilvēku nāvi, plānots piemērot brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
