Austrumukrainā galvā ievainotais daugavpilietis esot dalījis humāno palīdzību  (816)

Drošības policija (DP) iepriekš paziņoja, ka tā iepriekš sāka kriminālprocesu pret vienu Latvijas iedzīvotāju par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Minētā persona tika aizturēta pēc atgriešanās Latvijā, un tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu.

Šis ir pirmais gadījums, kad kāda persona atzīta par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko paredzēta kriminālatbildība par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. Šim cilvēkam aizdomās turētā statuss piemērots 1. februārī. DP arī paziņoja, ka vīrietis bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014.gada vidus, taču nav iepriekš bijis DP redzeslokā.

Advokāte Jansone pastāstīja, ka 1990.gadā dzimušais Daugavpils iedzīvotājs Artjoms Skripņiks joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā. 5.aprīlī tiesa nolēma viņam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - atstāt negrozītu.

Vīrietis advokātei stāstījis, ka 2014. gadā uz tā saucamo Luganskas tautas republiku devies cēlu un humānu mērķu vadīts, proti, viņš Austrumkrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Drēbes un citas sadzīvē nepieciešamās lietas tikušas savāktas Maskavā un pēc tam vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvo, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militāras pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.

Advokātei ievainojuma gūšanas apstākļi šobrīd nav zināmi, jo tikai šonedēļ noslēgta vienošanās par aizstāvību un Jansone sākusi ar šo lietu strādāt. Ievainojuma sekas esot acīmredzamas - vīrietim ir liela brūce galvaskausā un viņam daļēji paralizēta ķermeņa kreisā puse. Grūtības sagādājot rakstīšana un pārvietošanās, pastāv arī strauji atmiņas traucējumi. "Kad raksta, tad labo roku tur ar kreiso roku. Es, protams, neesmu mediķis, taču acīmredzot ir arī runas traucējumi, jo viņš ļoti ātri runā. Viņš, piemēram, neatceras, kurā datumā ticis aizturēts Latvijā," norādīja advokāte.

Vīrietis gan atceroties, ka pēc ievainojuma ievietots slimnīcā Luganskā un tur operēts. Vēlāk viņš devies uz Krieviju, kur Pleskavā mēģinājis Latvijas konsulātā nokārtot atgriešanos Latvijā, jo pazudusi nepilsoņa pase. Tad vīrietis ar auto nokļuvis līdz Latvijas robežai un mēģinājis to kājām šķērsot, līdz ticis aizturēts.

Citus apstākļus advokāte nevarēja pastāstīt, atkārtoti atsaucoties uz to, ka tikai tagad sākusi strādāt ar šo lietu, turklāt aizstāvībai DP savāktie pierādījumi neesot zināmi. Ar tiem varēs iepazīties tikai pēc lietas nodošanas tiesai. Tagad advokāte mēģinās panākt, lai vīrietis no Centrālcietuma tiktu nogādāts cietuma slimnīcā Olainē, kur viņš varētu saņemt rehabilitāciju un iespēju turpmāk noformēt invaliditāti.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos.

Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Pērn novembrī DP sāka kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.

Visas personas tika izsludinātas meklēšanā. Personu par aizdomās turēto var atzīt tikai tad, ja viņa ir aizturēta.

Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ukrainā krita Latvijas iedzīvotājs Radions Kušnirs, kura nāvi savās interesēs izmantoja daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.

DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.

Saistībā ar Latvijas iedzīvotāju dalību Ukrainas konfliktā pagājušā gada janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās.

Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".