Valsts policija šogad prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi sešas krimināllietas par Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu. Kopumā tajās figurē 13 personas, bet izkrāptā naudas summa sasniedz teju miljonu eiro.
Likumsargi jau iepriekš skaidrojuši, ka parasti fondu naudas izkrāpšanas lietu izmeklēšana ir laikietilpīga un prasa diezgan ievērojamus resursus no tiesībsargājošo iestāžu puses. Kā portālam "Delfi" skaidroja policijā, pārsvarā blēži izkopuši divu veidu shēmas, lai iegūtu ES fondu naudu projektiem, kuri vai nu faktiski nemaz netiek īstenoti, vai arī to patiesās izmaksas nav ne tuvu prasītajam un piešķirtajam finansējumam.
Līdz ar to viena no shēmām paģēr, ka fondu līdzfinansējuma tīkotājs uzraksta projektu, piesaka to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) vai Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta saņemšanai. Abi dienesti ir atbildīgi par fondu naudas piešķiršanu un sadali.
Pēc projekta iesniegšanas tā īstenotājiem jāuzsāk darbība pašu spēkiem un, kad projekts izpildīts, viņi var saņemt atbalstu – atgūt iztērētos līdzekļus. Likumsargu pieredze rāda, ka šajā gadījumā krāpšana parasti notiek, mākslīgi sadārdzinot pakalpojumu cenas, kā piemēru šādai krāpšanas shēmai policija min iepirkumu sadārdzināšanau vai lietotu iekārtu uzdošanu par jaunām. Tādējādi projekta īstenotājs var no fondiem atgūt vairāk naudas nekā faktiski projekts izmaksājis.
Otrs veids kā izkrāpt ES fondu naudu ir viltot dokumentus un melot, ka uzsākta ražošana, taču realitātē nekas nav izdarīts. Brīdī, kad rodas aizdomas par krāpšanu, attiecīgi LIAA vai LAD vēršas policijā, kas sāk izmeklēšanu, noskaidrojot, kurš bijis organizators, kurš izpildītājs, kā arī citas iesaistītās puses.
Portāls "Delfi" piedāvā plašāk iepazīties ar šogad prokuratūrai nosūtītajām krimināllietām saistībā ar fondu finansējuma izkrāpšanu.
PET pudeļu ražošanas iekārtas
LIAA ar savu projektu bija vērsies kāds uzņēmums, kam bija paredzēts ražot PET pudeļu ražošanas iekārtas. Uzņēmums aģentūrai bija pieteicis projektu, kurā aprakstītas iekārtas PET pudeļu pūšanai.
Saistībā ar iesniegto informāciju uzņēmumam kopā tika izmaksāts atbalsta finansējums 197 450 eiro apmērā. Vēlāk LIAA konstatēja, ka ražošana faktiski nenotiek.
Tā kā radušās aizdomas par krāpšanu, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) 2014. gada 5. maijā sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā. Izmeklēšanā likumsargi par aizdomās turēto atzinuši kādu vīrieti, kam inkriminēts noziegums pēc Krimināllikuma 177. panta 4. daļas. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Izmeklēšanu ENAP darbinieki pabeiguši 2016. gada 29. janvārī, kad kriminālprocess nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.
Izmeklēšanā gan nav izdevies atgūt izkrāpto naudas summu.
CNC iekārta metāla apstrādei
2014. gada 11. aprīlī sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā mēģinājumu, jo naudu LAD viņiem neizmaksāja aizdomu dēļ. Izmeklēšanā atklājies, ka notikusi arī dokumentu viltošana, tāpēc likumsargi aizturējuši divas personas.
Izmeklēšana ilgusi gandrīz divus gadus - veiktas ekspertīzes viltotajiem dokumentiem un apkopoti citi pierādījumi. Izmeklēšanu ENAP pabeidza 2016. gada 15. februārī, kad nosūtīja lietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.
Abiem vīriešiem policija inkriminējusi krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu un dokumentu viltošanu pēc Kriminālliekuma 177. panta 3. daļas un Krimināllikuma 275. panta 2. daļas. Par krāpšanu lielā apmērā soda ar līdz desmit gadu ilgu cietumsodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt par dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai, ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Granulu ražošana
Par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu ENAP uzsākusi kriminālprocesu 2014. gada 26. martā. Izmeklēšanā likumsargi atklājuši, ka shēmā iesaistīts kāds 1966. gadā dzimis vīrietis un 1988. gadā dzimusi sieviete. Abi aizturēti un atzīti par aizdomās turētajiem.
Šā gada 19. februārī kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, par ko var sodīt ar līdz desmit gadu ilgu cietumsodu.
Līdz ar to policijai izdevies novērst 140 000 eiro zaudējumu.
Salmu granulu ražošanas iekārta
Par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu ENAP sākusi kriminālprocesu 2013. gada 11. novembrī. Izmeklēšanā policija atklājusi, ka shēmā iesaistīts kāds 1982. gadā dzimis vīrietis un 1981. gadā dzimusi sieviete. Abas personas ENAP aizturējusi un atzinusi par aizdomās turētajiem.
Marta vidū kriminālprocess nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas.
Policija norāda, ka pretējā gadījumā pastāvējusi iespēja, ka būtu izmaksāts atbalsta finansējums 88 000 eiro.
Metālapstrādes ceha izveide
2014. gada aprīlī ENAP par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu sāka kriminālprocesu. Izmeklēšanā policistiem izdevies atklāt, ka shēmā iesaistīti 1982. gadā, 1986. gadā un 1981. gadā dzimuši vīrieši. Policija visus trīs aizturējusi un atzinusi par aizdomās turētajiem.
Kriminālprocess nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas, Krimināllikuma 177. panta 3. daļas un Krimināllikuma 275. panta 2. daļas.
Arī šajā gadījumā izdevies novērsts 140 000 eiro atbalsta finansējuma izmaksu.
Baltā pigmenta ražošana
LIAA viņiem izmaksājusi 139 441 eiro, taču vēlāk aģentūrai radušās aizdomas, ka nekāda ražošana nenotiek. 2014. gada pirmajā pusē ENAP sākusi kriminālprocesu.
Izmeklēšanā par aizdomās turētajiem policija atzina trīs personas – 1963. gadā un 1993. gadā dzimuši vīrieši un 1963. gadā dzimusi sieviete. Projektā bijis minēts, ka viņiem paredzēts iegādāties iekārtu kompleksu ķīmisko produktu ražošanai baltā pigmenta ražošanai. Taču izmeklēšanā atklājies, ka nebija sākta nekāda veida ražošana, kā arī aizdomās turētie pat nav varējuši paskaidrot, kas ir baltais pigments un kam tas paredzēts.
Izmeklēšana pabeigta 2016. gada 24. februārī, kad lieta nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.