"Vēlos pabrīdināt lasītājus par 24. aprīlī piedzīvoto atgadījumu. Mūsdienās visi kaut ko pērk un pārdod. Arī mēs vēlējāmies pārdot profesionālo fotoaparātu," stāsta lasītājs.
Meli par it kā nosūtīto naudu
"Ielikām sludinājumu portālā "ss.lv" sestdienas vakarā, un svētdien saņēmām zvanu no pircēja. Bez nekādas kaulēšanās viņš bija gatavs to iegādāties. It kā pats dzīvo Preiļos un nevar atbraukt, tādēļ pēc stundas pakaļ precei var atbraukt kurjers," atminas fotoaparāta pārdevējs.
Notikusi telefoniska vienošanās, ka apmaksa notikšot ar bankas pārskaitījumu. Potenciālais fotoaparāta pircējs esot arī norādījis, ka viņam ir konti gan "SEB bankā", gan arī "Swedbank". Fotoaparāta pārdevēji caur īsziņu nosūtījuši viņam nepieciešamos rekvizītus, tostarp "Swedbank" esošā konta numuru.
"Pagāja vairāk nekā stunda laika, kad sazvanījāmies ar viņu. Pircējs teica, ka nauda tika nosūtīta no "SEB" bankas konta, un lai mēs atsūtam e-pastu un viņš nosūtīs maksājuma uzdevumu. Jau uzticība pazuda, radās uztraukums, jo nauda kontā taču atnāks tikai pirmdien. Domājām - ko darīt?"
Pārdevējs, kurš ievietoja sludinājumu, atzina, ka sagaidījis maksājuma uzdevumu, ko e-pastā atsūtījis fotoaparāta potenciālais pircējs. "Pirmajā momentā likās, ka viss it kā kārtībā. Drošības pēc pazvanījām uz "SEB banku" painteresēties, vai ir kaut kāda iespēja noskaidrot, vai tā nauda ir rezervēta." Banka šādu informāciju izpaust nevarēja.
Intuīcija palīdz atklāt blēdības
Kā "Delfi" stāsta preces pārdevējs, kamēr kurjers bijis ceļā pēc kameras, viņš sameklējis "SEB bankas" maksājumu uzdevumu, lai to salīdzinātu ar pircēja atsūtīto. "Pateicoties tam, ka strādāju tirdzniecības sfērā, izdevās ātri atrast, kādam jāizskatās maksājuma uzdevumam no "SEB bankas"," skaidro fotoaparāta īpašnieks.
"Godīgi sakot, tur bija tikai pāris nianses, kuras likās mulsinoši aizdomīgas. Pats "pdf" fails bija lielāks nekā citiem tāda veida maksājuma uzdevumiem, un vispār tekstā atradām nestandarta fontus," viņš stāsta. "Nostrādāja intuīcija, un mēs šo noziegumu atklājām. Pretējā gadījumā uzdāvinātu fotoaparātu ar visiem dokumentiem svešiem cilvēkiem."
"Ņemot vērā to, ka šajā gadījumā "SEB banka" nekādā veidā nav piedalījusies darījuma apkalpošanā, vienīgais, ko varam ieteikt cilvēkiem, kuri, uzticoties šāda veida maksājuma uzdevumiem, zaudējuši savu mantu, ir griezties policijā," sacīja "SEB" bankas pārstāve.
Sludinājumu portālos jāizvērtē iespējamie riski
"Šo informāciju esam piefiksējuši. Pat tad, ja konkrētā persona nav cietusi noziegumā, kā tas ir šajā gadījumā, tai pašā laikā saņemtā informācija var palīdzēt policijai citu līdzīgu noziegumu atklāšanā, kuros, iespējams, uzdarbojas tās pašas personas," portālam "Delfi" sacīja Valsts policijas (VP) pārstāvis Dairis Anučins. Viņš uzsvēra, ka, saskaroties ar iespējamām krāpniecības pazīmēm no konkrētu personu puses, Valsts policija aicina par to informēt.
Tāpat Anučins atgādina, ka, izvēloties slēgt darījumus attālināti, it īpaši, ja izmantoti sludinājumu portāli, vienmēr rūpīgi jāizvērtē iespējamie riski, jo nevar zināt, ar kādu nodomu darbojas persona, kas atsaucas uz sludinājumu. "Tādēļ ieteikums pēc iespējas ir slēgt darījumu klātienē un pārliecināties par preces kvalitāti, kā arī, ja tomēr izmantoti internetbankas maksājumi, preci nodot pircējam tikai pēc tam, kad saņemta samaksa," ieteica VP pārstāvis.
"Papildus ir ieteicams rakstveidā piefiksēt preces pirkšanas-pārdošanas faktu un pārdevēja-pircēja datus, jo tādā gadījumā būs iespējams vieglāk pierādīt iespējamo krāpšanu vai nekvalitatīvas preces iegādi," skaidro Anučins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!