Drošības policija (DP) izbeigusi kriminālprocesu pret organizācijas "Russkaja zarja" līderi Illarionu Girsu par ierīces glabāšanu, kura izmantojama operatīvās darbības pasākumiem. DP gan turpina izmeklēšanu tā dēvētajā Latgales autonomijas krimināllietā, kurā figurē Girss.
Girss figurēja trīs DP izmeklētos kriminālprocesos. DP pērn vienu no lietām pēc Krimināllikuma panta par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā. Liepājas tiesa lietu skatīs 6. septembrī. Šajā lietā drošības līdzeklis Girsam nav noteikts. Lieta ir saistīta ar 2014. gada novembrī interneta vietnē " http://illarion.lv" publicēto rakstu. Kriminālprocess tika sākts 2014. gada novembrī.
DP 2012. gada decembrī veica kratīšanu prokrieviskā aktīvista Vladimira Lindermana dzīvesvietā. Toreiz DP izņēmusi viņa datu nesējus, kā arī dokumentus ar informāciju par Latgalē veikto aptauju. Kratīšana notika arī pie viņa domubiedra Girsa. Kratīšana veikta kriminālprocesā, kas sākts pagājušā gada oktobrī par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas teritoriālās vienotības graušanu. DP pirms tam vērtēja Lindermana publiskos izteikumus par Latgales autonomijas ideju.
Šajā tā saucamajā Latgales autonomijas krimināllietā Girsam joprojām ir spēkā procesuālais statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šādam statusam drošības līdzekli nepiemēro, pastāstīja DP preses sekretāre Līga Pētersone.
Šajā lietā kratīšanā Girsa dzīvesvietā likumsargi atrada ierīci, kura speciāli radīta un izmantojama operatīvās darbības pasākumiem, jo tajā iebūvētā videokamera un audio mikrofons ir maskēti, kā arī videokamera ir aprīkota ar adatas cauruma (pinhole lens) tipa lēcu. Ņemot vērā iepriekšminēto, DP no Latgales autonomijas lietas izdalīja kriminālprocesu par ierīces glabāšanu un Girsu izdalītajā lietā atzina par aizdomās turēto, taču, kā tagad informēja DP preses sekretāre, DP lietu nolēmusi izbeigt saistībā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.
Jau ziņots, ka pirms pāris nedēļām publiskotajā savas pagājušā gada darbības pārskatā DP Girsu līdz ar citām personām bija minējusi kā Krievijas tautiešu politikas atbalstītāju Latvijā. Starp šādiem atbalstītājiem ir nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" tā sauktais priekšsēdētājs Aleksandrs Gapoņenko, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, Vladimirs Lindermans, organizācijas "Russkaja zarja" līderis Jevgēņijs Osipovs un citi. Arī 2013. gada darbības pārskatā Girss tika minēts starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā.
Pagājušā nedēļā Girss paziņoja par savu pārcelšanos uz Maskavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
