Kā portālu "Delfi" informēja Priedes pilnvarotā pārstāve Iveta Ļaksa, saīsinātais spriedums paredz apdrošināšanas atlīdzības piedziņu 100 000 eiro apmērā. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 14. jūnijā. Ļaksa norāda, ka apdrošinātājs mēģinājis novilcināt lietas izskatīšanu, taču tiesa Anša Priedes prasību atsākusi izskatīt 2016. gada maijā un lieta izskatīta pēc būtības.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa janvārī apturēja tiesvedību, kā galveno argumentu minot paralēli notiekošo tiesvedību krimināllietā, kurā tiek apsūdzēta pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" trolejbusa vadītāja. Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētās tiesas lēmumu par tiesvedības apturēšanu Ansis Priede iesniedza blakus sūdzību un Rīgas apgabaltiesa atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētās tiesas lēmumu.
Rīgas apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja, ka civilprocess un kriminālprocess nedublē viens otru un katram no šiem procesiem ir savi mērķi un savi līdzekļi faktisko apstākļu noskaidrošanai, tādējādi nav pieļaujama nepamatota lietas novilcināšana.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka normatīvie akti neparedz, ka galīgais nolēmums kriminālprocesā būtu atzīstams par priekšnoteikumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, ko normatīvajos aktos paredzētājos gadījumos un kārtībā veic apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
Ļaksa atgādina, ka lietas pamatā bija traģiskie notikumi 2014. gada maijā, kad Priedes ģimeni – sievu un meitiņu – uz gājēju pārejas nāvējoši sabrauca "Rīgas satiksmes" trolejbuss. Priede vērsās tiesā pret apdrošinātāju, kur "Rīgas satiksme" bija apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību par trešajai personai nodarīto kaitējumu, jo apdrošinātājs par sāpēm un ciešanām izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību vien 300 eiro apmērā – 150 eiro apmērā par katru cilvēku.
Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību pamatojis uz spēkā neesošu Ministru kabineta (MK) punktu, kuru Satversmes tiesa 2014. gada nogalē atzina par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, skaidro vīrieša pilnvarotā pārstāve.
"Gjensidige Baltic" juridiskā pārstāve un advokāte Jeļena Alfejeva pauž viedokli, ka ar šo lēmumu tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu un pakļāvusies sabiedrības spriedumam, kas tiesiskā valstī nav pieļaujams.
"Šī nav pirmā līdzīga rakstura lietas izskatīšana. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijā bija spēkā MK noteikumi, kas precīzi definēja kārtību, kādā ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksāta kompensācija. Šobrīd ir sajaukta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam," portālam "Delfi" stāsta Alfejeva, piemetinot, ka "Gjensidige" nebija kaitējuma nodarītājs.
"Apdrošinātājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši likumam un noteikumiem. Ar šo spriedumu tiesa ir paziņojusi, ka visās iepriekš līdzīgās lietās pieņemtie lēmumi, ar kuriem tika noraidīta cietušā prasība pret apdrošinātāju, nevis reālo kaitējuma nodarītāju, ir bijuši nelikumīgi. Šāda situācija tiesiskā valstī nav pieļaujama," uzsvēra advokāte.
Viņa atklāja, ka savu klientu – "Gjnesidige Baltic" mudinās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēt.
AAS "Gjensidige Baltic" portālam "Delfi" saistībā ar tiesas lēmumu pauž, ka Latvijā nepieciešams sakārtot sistēmu, kādā satiksmes negadījumos cietušie saņem kompensācijas par morālo kaitējumu. Uzņēmums ir pārliecināts, ka tas apliecina, ka izpratne par apdrošināšanas būtību un apdrošinātāju saistībām Latvijā "klibo" un nepieciešami būtiski uzlabojumi, kas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu precīzi definē un regulē.
"Izvērtējot katru individuālo lietu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un MK noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības (ES) tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam," portālam "Delfi" skaidro "Gjensidige Baltic" vadītājs Latvijā Aleksandrs Rjabovs.
Līdzīgi kā uzņēmuma advokāte lietā arī viņš norāda, ka apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. "Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi," pauda Rjabovs.
Papildu viņš uzsver, ka "Gjensidige" ir iestājusies par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pērnā gada rudenī iniciētajiem grozījumiem OCTA apdrošināšanas likumā. Grozījumi paredz sakārtot daudzus jautājumu saistībā ar šo apdrošināšanas veidu, lai pareizi piemērotu ES tiesisko regulējumu un atvieglotu ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas procesu.
"Iepazīstoties ar pilnu tiesas spriedumu un tiesas apsvērumiem, izvērtēsim tālāko rīcību," norāda Rjabovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
