Aizstāvji saskata mēģinājumus ietekmēt Magoņa lietas izmeklēšanu  (20)

Rozenbergs vērsies KNAB, jo līdz šā gada 28. jūnijam KNAB izmeklētājas A.Rumjancevas lietvedībā bijis kriminālprocess, kurā par aizdomās turēto personu tika atzīts Magonis. Šā gada 28. jūnijā šis kriminālprocess nosūtīts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurorei Sigitai Deičmanei kriminālvajāšanas uzsākšanai, un prokurore šā gada 6. jūlijā pieņēmusi lēmumu par Magoņa saukšanu pie kriminālatbildības.

"Visā pirmstiesas procesa stadijas izmeklēšanas posmā gan Magonis, gan arī Rozenbergs ir izturējušies ar vislielāko cieņu pret procesa virzītāju un izmeklēšanas grupas dalībniekiem, komunikācijā ar KNAB amatpersonām tika ievērotas vispārpieņemtas uzvedības un ētikas normas. Magonis ir godprātīgi pildījis visus aizdomās turētās personas pienākumus un respektējis ierobežojumus, kas viņam noteikti ar piemērotajiem drošības līdzekļiem. Šā kriminālprocesa sakarā Rozenbergs un Magonis ir kontaktējušies vienīgi ar izmeklētāju Rumjancevu, kura bija procesa virzītāja, kā arī ar izmeklētāju Ģ.Bērziņu, kurš bija izmeklēšanas grupas dalībnieks un veica atsevišķas procesuālas darbības procesa virzītājas uzdevumā. Sarunu gaitā nekad no aizstāvības puses nevienai KNAB amatpersonai nav tikuši izteikti jebkādi jautājumi vai priekšlikumi, kas varētu radīt likuma pārkāpumu vai kas būtu uzskatāma par neētiskiem," teikts iesniegumā KNAB priekšniekam.

Tādēļ KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša izteikumi aizstāvībai esot radījuši nepatīkamu pārsteigumu. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess tiek veikts tikai pret divām personām - Magoni un Osinovski, šādi KNAB amatpersonas Juraša izteikumi "neapšaubāmi met ēnu ne vien uz Magoni, bet arī uz Rozenbergu kā viņa aizstāvi", uzsvērts iesniegumā.

Rozenbergs iesniegumā uzsver, ka ne Magonis, ne viņš kā aizstāvis, ne paši, ne arī ar jebkādu starpnieku palīdzību neesot izteikuši šādus prettiesiskus piedāvājumus nedz Jurašam, nedz arī jebkurai citai personai. "Magoņa aizstāvība tika un arī turpmāk tiks realizēta vienīgi atbilstoši likuma normām, izmantojot visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, aizstāvot Magoņa tiesības un likumīgās intereses," solīts iesniegumā.

Rozenberga ieskatā šāds Juraša izteikums var tikt vērtēts kā mēģinājums ietekmēt šobrīd un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas. "Lai arī aizstāvībai nav nekādu šaubu par šobrīd procesu veicošās prokurores godaprātu, profesionalitāti un neietekmējamību, tomēr šādas publiski izskanējušas ziņas procesa virzītājai var radīt zināmu diskomfortu situācijās, ja lietā objektīvi konstatējamas ziņas par faktiem kādreiz radītu pamatu jebkādu apsūdzētajām personām labvēlīgu lēmumu pieņemšanai, jo sabiedrībā jau šobrīd ir radīts aplams priekšstats, ka šajā procesā apsūdzētās personas par sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu esot gatavas dot kukuļus lielos apmēros," teikts paziņojumā.

Rozenbergs vērš uzmanību uz faktu, ka Juraša publiski izteiktie apgalvojumi tieši norāda uz pabeigta smaga noziedzīga nodarījuma faktu, proti, kukuļa piedāvājumu lielā apmērā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikumā. Rozenbergs lūdz organizēt pārbaudes veikšanu, vai Jurašs par šāda pabeigta smaga nozieguma faktu ir sniedzis attiecīgu ziņojumu, jo Krimināllikums paredz kriminālatbildību par neziņošanu, ja ir zināms, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums. Turklāt, ņemot vērā Juraša līdz šim ieņemamo amatu, viņam esot bijušas tiesības ne vien ziņot par šāda smaga nozieguma faktu, bet būtu pienākums arī pašam savu dienesta pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamās darbības šāda smaga nozieguma atklāšanai. Gadījumā, ja tas nav ticis darīts, iespējams, esot pamats Juraša rīcību izvērtēt arī Krimināllikuma kontekstā kā valsts amatpersonas bezdarbību, tīši vai aiz nolaidības neizdarot darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai.

Savukārt, ja Jurašs par šo kukuļa piedāvājumu lielā apmērā ir sniedzis ziņojumu un arī veicis vai organizējis darbības šā nozieguma atklāšanai, Rozenbergs lūdz nodrošināt iespējami ātru un efektīvu šāda iespējamā nozieguma izmeklēšanas veikšanu, lai jau vistuvākajā laikā vai nu apstiprinātu ziņas par kādu personu izdarītu noziegumu, nolūkā ietekmēt kriminālprocesa virzību, vai arī informēt sabiedrību, ka šīs ziņas nav apstiprinājušās un nekāds kukuļa piedāvājums Jurašam nav noticis. Kā viens, tā otrs risinājums noņemtu šobrīd nepamatoti sabiedrībā radīto aizdomu ēnu pār Magoni un viņa aizstāvības komandu, un nodrošinātu netraucētu un objektīvu turpmāko kriminālprocesa virzību, teikts Rozenberga iesniegumā.

Jurašs žurnālam "Ir" apgalvojis, ka viņam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Pēc Juraša teiktā, par šo kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai viņš informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav sekojusi.

Reaģējot uz Juraša publiski pausto, ka "nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav sekojusi", KNAB paziņoja, ka, izpaužot šo informāciju, Jurašs ir būtiski kaitējis sekmīgai faktu pārbaudei. Plašākus komentārus KNAB nesniedza. Papildus KNAB paskaidroja, ka iestāde saņemto informāciju par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai jebkuru citu iespējamu prettiesisku rīcību, kuras izvērtēšana ir KNAB kompetencē, nodod pārbaudei struktūrvienībai, kuras kompetencē ir šādu faktu izvērtēšana.

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir atzīmējis, - ja patiesība ir Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam, tad secināms, ka Streļčenoks nav izdarījis darbības, kuras viņam pēc likuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Tādējādi Streļčenoks būtu saucams pie kriminālatbildības un sodāms par valsts amatpersonas bezdarbību. Savukārt, ja Juraša paziņojums ir nepatiess, viņa darbības būtu kvalificējamas kā neslavas celšana.

Pagājušā gada vasarā KNAB aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo LDz valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni. Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Igaunijas miljonārs uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Šā gada jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.

Portāls "Diena.lv" iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".

Ņemot vērā, ka klients nav liecinājis, Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs plašākus komentārus nesniedza. Komentārus nesniedza arī Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš gan iepriekš skaidroja, ka Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzīst. Uzņēmējs nenoliedz, ka devis naudu Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis.