Ķuzis atklāj, ka, stājoties amatā pirms pieciem gadiem, vēlējies apturēt kadru mainību, 2016. gadā panākot to, ka uz vakancēm policijā ir konkurss, tomēr tas nav izdevies, lai gan algas un sociālais spilvens darbiniekiem ir palielināts. Viņš lēš, ka kopš 2009. gada, kad notika lielākā darbinieku aizplūšana, kopumā no policijas aizgājuši 50% - izmeklētāji, operatīvie darbinieki.
"Darba apjoms, ko darām ar mazāk smagiem noziegumiem, ir milzīgs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, zādzība no veikala, izplatīts noziegums – [ir starpība, vai policijai] jāaizpilda piecas vai 50 lappuses," situāciju raksturo Ķuzis.
Savukārt par sarežģītākām lietām policijas vadītājs skaidro, ka tās "faktiski paralizē vairāku dienestu darbu". Viņa ieskatā ir jābūt lielākam atalgojumam nekā citās vienībās, jo tad varētu piesaistīt speciālistus no ārpuses vai pārvilināt no citām struktūrām.
"Ja atnāk uz policijas iecirkni cilvēks ar nazi mugurā, visi zina, kas jādara. Visi! Lieta tiks atklāta. Ja atnāk cilvēks ar papīru čupu – līgumiem, vekseļiem un ko tik ne… Viss, sākas problēmas," teic Ķuzis.
Viņš stāsta, ka pašlaik ir vairāk nekā 200 000 neatrisinātu lietu. Ķuzim pašam visvairāk kremt tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavu neatrašana. "Tā lieta nav aizmirsta, tur vēl nav noilguma. Vienmēr ir jātic, ja esi strādājis, tad agri vai vēlu atradīsies risinājums."
Ķuzis uzskata, ka policijai ir jāizvirza prioritātes, lai tā savus spēkus koncentrētu svarīgāku pārkāpumu atklāšanā, nevis, piemēram, "malkas zādzību" atrisināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
