Tehniskas problēmas sistēmā un brūkoši griesti – liecinieki atminas Zolitūdes traģēdiju  (13)

Piektdien uz tiesas sēdi ir ieradušies kopumā septiņi liecinieki.

Kā pirmā liecības tiesai sniedza Agnese Staņko, kas traģēdijas brīdī bijusi veikalā, taču kā viņa pati norādīja tiesā, nav fiziski cietusi, tāpēc nākamajā dienā pēc traģēdijas policijā pieteikusies kā lieciniece.

Tiesas sēdē tika uzklausīti vel vairāki liecinieki – bijušie "Maxima Latvija" darbinieki un citi.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Pēc notikušā tika ierosināts kriminālprocess, kā arī cietušie tiesās cēluši vairākas civilprasības.

Uz advokātu jautājumu, vai viņa informēta, ka varējusi pieteikties arī kā cietusī, sieviete atbildēja, ka fakts, ka viņa traģēdijā necieta jau ir kā "lielākā laime".

Sieviete tiesā liecināja, ka traģēdijas vakarā iepirkusies veikalā. Nogruvuma brīdī viņa atradusies tējas nodaļā, kur runājusi ar darbinieci, kas reklamējusi tējas.

Sarunas laikā sieviete izdzirdējusi troksni, kas līdzinājās skaņai, it kā būtu apgāzies viss alkohola stends. Viņa pagriezusies un redzējusi, ka uz kasēm krīt betona gabali. Sākušas dzist gaismas, un iedarbojusies signalizācija.

Pēc tam telpā iestājās klusums, bet bijis manāms cilvēku apjukums. Kāds cilvēks krieviski kliedzis: "Kur te ir izeja?". Uz izeju apjukušajiem cilvēkiem norādījusi kāda veikala darbiniece, kura tobrīd atradusies starp gaļas un zivju nodalām.

Saņēmuši norādes no darbinieces, kura ar roku norādījusi uz rezerves izeju uz rampas, lieciniece kopā ar sievieti, kas reklamējusi tējas, kā arī citiem veikalā esošajiem cilvēkiem, izskrējuši ārā.

Vaicāta par trauksmes signalizāciju, lieciniece sacīja, ka traģēdijas vakarā cilvēki "Maxima" lielveikalā mierīgi iepirkušies un nekas nav liecinājis par briestošajām briesmām.

Izejot no veikala sieviete, zvanījusi policijai, bet nākamajā dienā viņa policijā pieteikusies kā lieciniece.

Uzņēmuma "Maxima Latvija" apsargs Zolitūdes traģēdijas dienā saņēmis informāciju no sava priekšnieka par tehniskām problēmām apsardzes sistēmā Priedaines ielas lielveikalā.

Kā piektdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja "Maxima Latvija" vecākais apsargs Eduards Vērdiņš viņš saņēmis zvanu no sava priekšnieka, kurš lūdzis viņam aizbraukt līdz Priedaines ielas veikalam un pārbaudīt apsardzes sistēmas, jo radušās tehniskas problēmas.

Brīdī, kad vīrietis aizbraucis līdz veikalam, tur jau atradušies operatīvie dienesti, bet pašā veikalā nebija gaismas. Uz notikuma vietu ieradies arī Vērdiņa priekšnieks. Viņš kopā ar savu kolēģi piegājuši pie ap perimetra esošā policista un viņu informējuši, ka ir uzņēmuma apsardzes daļas darbinieki. Abi piedāvājuši policistiem savu palīdzību iznest datorus un noņemt serverus, uz kuriem glabājas video ieraksti, lai palīdzētu glābējiem noskaidrot, kur nogruvuma brīdī atradušies cilvēki.

Policijas darbinieki šo palīdzību pieņēmuši, tāpēc apsargi iegājuši un iznesuši datorus, kurus atveduši policistiem. Likumsargi visu datortehniku aiznesuši uz saviem operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Vairāk viņu palīdzība nedz likumsargiem, nedz glābējiem nebija nepieciešama.

Tiesā liecinieks liecināja, ka uzņēmumā strādā kopš 2009. gada, taču ar lielveikalu "Maxima" Priedaines ielā viņam saskarsme bijusi tikai vienu reizi – īsi pirms veikala atvēršanas.

Vērdiņš tiesā liecināja, ka veikalā par signalizācijas darbību ir atbildīga veikala direktore. Tāpat veikala direktore atbildīga par signalizācijas skaņas signāla atslēgšanu, taču izslēgt signalizācijas sistēmu vispār neesot iespējams, liecināja uzņēmuma darbinieks.

Viņš uzsvēra, ka signalizācija vai tās skaņas signāls pats no sevis nevar izslēgties. Vērdiņš liecināja, ka apsardzes darbinieki neiejaucās signalizācijas izslēgšanā. "Vismaz ne "viens X tīklā", stāstīja apsardzes darbinieks.

Tāpat viņš atzina, ka, viņam strādājot, bijušas pāris reizes, kad ieslēdzas signalizācija, taču tā bijusi viltus trauksme – "piedegušas bulciņas".

Ēkas Priedaines ielā 20 celtnieki uzņēmumam "Maxima Latvija", kas bijis veikala nomnieks, devuši garantiju, ka ūdens tecēšana veikala telpās nav bīstama un neapdraud lielveikala ekspluatāciju, piektdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja uzņēmuma "Maxima Latvja" bijušais Īpašumu pārvaldības departamenta direktors Aivars Bārbals.

Bārbals tiesā liecināja, ka par ēkas projektēšana un būvniecības organizēšana bijusi uzņēmuma "Homburg Zolitūde" kompetencē. 2011. gadā "Homburg Zolitūde" nodevusi telpas ekspluatācijā, bet "Maxima Latvija" telpas pieņēmusi. Tā gada rudenī veikals tika atvērts un ticis ekspluatēts tā, kā tas bijis paredzēts. 2012. gada sākumā "Homburg Zolitūde" sācis otrās kārtas būvniecību.

Bārbals tiesai skaidroja, ka saņemtā dokumentācija liecinājusi, ka "Homburg Zolitūde" bija jānodrošina, ka otrās kārtas būvniecībā netiek netraucēta ēkas pirmās kārtas ekspluatācija.

Uzņēmuma darbinieks tiesā skaidroja, ka otrās kārtas ekspluatācijā problēmas neatceras, taču esot risināts jautājums par ūdens iekļūšanu "Maxima" veikala noliktavas telpās. Viņš skaidroja, ka noliktavas telpas atradušās zem daudzstāvu ēkas, tāpēc, būvējot pirmo kārtu, daudzstāvu ēka vēl nebija uzbūvēta. Sākoties otrās kārtas būvniecībai, uzņēmums saņēmis informāciju par ūdens iekļuvi veikala telpās, tāpēc vērsies pie "Homburg Zolitūdes".

Par ūdens tecēšanu uzņēmums rakstījis pretenzijas gan būvniekam, gan iznomātājam. Būvnieki ēku apsekojuši un konstatējuši, ka ūdens iekļuve nav tieši saistīta ar pašu būvniecību, bet gan ar to, ka procesā noņemts pagaidu jumts daudzstāvu ēkas būvniecībai. Tas radījis situāciju, ka pa atsevišķām salaiduma vietām iekļuvis ūdens. Bārbals tiesā sacīja, ka viņš ticis informēts, ka vienas dienas laikā šo problēmu novērst nevarot, jo bija jāveic visas ēkas tālāka būvniecība. Līdz ar to būvnieki uzlikuši papildu stutes drošības nolūkos. Bārbala tiesā teiktais liecina, ka celtnieki devuši "Maxima Latvija" garantijas, ka ūdens tecēšana nav bīstama un neapdraud lielveikala ekspluatāciju.

Divas nedēļas pirms traģēdijas pirmās kārtas būvobjektam esot beidzies garantijas laiks, tāpēc "Maxima Latvija" organizējusi pēc garantijas laika apsekošanu. Uz to uzņēmums pieaicinājis celtniekus un piedalījušies arī "Maxima Latvija" atbildīgie darbinieki celtniecības un ekspluatācijas jautājumos, lai noskaidrotu, kādas garantijas laikā īsti radušās problēmas, kas tagad jānovērš.

Par šo pārbaudi ticis saskaņots akts, bet traģēdijas dēļ tas nav ticis parakstīts. Bārbals gan skaidroja, ka noformētais, bet neparakstītais akts liecinājis, ka būtiskas pretenzijas pret pirmās kārtas objekta būvniecību nebija. Tikuši konstatēti tikai kosmētiski defekti un neesot bijušas šaubas par ēkas drošību.

Bārbals skaidroja, ka "Maxima Latvija" bija noslēgts līgums ar "Homburg Zolitūde" par ēkas projektēšanu un pēc tās izbūves "Maxima Latvija" to nomās.

"Maxima Latvija" darbinieka uzdevums bijis sekot, lai "Homburg Zolitūde" iekārto telpas atbilstoši "Maxima" standartam, izveidojot atbilstošu krāsojumu, komunikācijas, apgaismojumu un citas lietas, kas saistītas ar nomnieka telpu iekārtošanu. "Maxima Latvija" liecinieks paskaidroja, ka "Maxima Latvija" projekta pirmo kārtu ekspluatācijā pieņēma pēc tam, kad no Rīgas pilsētas būvvaldes saņēma informāciju, ka būvvalde pieņēmusi objektu ekspluatācijā.

Bārbals "Maxima Latvija" dažādos amatos strādājis kopš 2002. gada līdz 2015. gada martam. Viņš pārsvarā bijis atbildīgs par dažādu objektu attīstību. Vaicāts par viņa izglītību, Bārbals atbildēja, ka viņam nav speciāla izglītība. Viņš ieguvis vispārējo vidējo izglītību.

Traģēdijas dienā Bārbals saņēmis informāciju par notikušo un devies uz notikumu vietu. Tobrīd vēl neesot bijusi skaidrība par to, kas tieši noticis – informācija bijusi dažāda – par to, ka kaut kas iebrucis vai sprādzis. Ierodoties notikuma vietā, tur jau strādājusi policija, un teritorija bijusi norobežota.

Viņa pienākums traģēdijas vietā bijis palīdzēt organizēt tehnisko seku novēršanu, taču rezultātā viņa palīdzība bijusi tikai tāda, kādu lūguši glābēji. Viņam atrodoties tur, noticis arī otrais nogruvums. Savukārt naktī uz 2013. gada 22. novembri viņš sniedzis liecības policijā.

Zolitūdes traģēdijas dienā un īsi pirms tās uz jumta varēja atrasties no 500 kilogramiem līdz tonnai smagi būvmateriāli, piektdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja SIA "Gartens" labiekārtošanas strādnieks Nils Rubenis.

SIA "Gartens" uz sabrukušās ēkas jumta veicis labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus, lai izveidotu tur paredzēto dārzu. Rubenis tiesā stāstīja, ka uz jumta notikuši sagatavošanās darbi bruģa likšanai, melnzemes līdzināšana un augu stādīšana. Traģēdijas dienā uz jumta neesot atradusies nekāda tehnika, bet būvmateriāli celti ar celtņa palīdzību.

Vienlaikus Rubenis norādīja, ka viņa kompetencē nebija atbildēt par izmantoto būvmateriālu svaru. "Ko lika, to darīja, rupji sakot," sacīja Rubenis, norādot, ka par apjomu un svaru bija atbildīgs darbu vadītājs Juris Pučurs, bet dažreiz arī projekta vadītājs Jānis Buķelis. Rubenis sacīja, ka arī par rasējumiem un plāniem viņš neatbild. "Izpildu konkrētu darbu, ko man pasaka darba vadītājs," liecināja Rubenis.

Kā viņš skaidroja tiesai, darba vadītājs uzraudzīja, kur un kas tiek krauts un kādā kārtā. Uz jumta tobrīd tika klāti būvmateriāli pa kārtām – vispirms drenējošais plastmasas siets, tad melnzeme, atsija un bruģakmens. Tas viss bijis ar betonētām apmalēm, taču kopējā svara uzraudzīšana neesot bijusi viņa kompetencē.

Vaicāts par to, kāda melnzeme izmantota būvdarbos, Rubenis atbildēja, ka tā bijusi vieglinātā melnzeme ar keramzītu no Vācijas. Viņš pieļāva, ka āra apstākļos tā varētu palikt mitrāka un, iespējams, smagāka, taču pēc uzbēršanas viss atkarīgs no laika apstākļiem. Labiekārtošanas strādnieks liecināja, ka viss process bijis roku darbs un vibroplate uz jumta izmantota vien bruģakmens pieblietēšanai. Tās bijušas pāris reizes un pārējo laiku uz jumta neesot atradusies. Turklāt tā bijusi mazāka nekā uz ielas izmantotā tehnika.

Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks lieciniekam vaicāja, vai viņš apstiprina būvdarbu žurnālā veikto ierakstu, ka 2013. gada 30. oktobrī uz jumta uzcelti 90 kubikmetri melnzemes. Atsaucoties uz ierakstiem būvdarbu žurnālā, Zvejsalnieks norādīja, ka 2013. gada 30. oktobrī deviņi cilvēki, strādājot no pulksten 8:00 līdz pulksten 18:00, uzcēluši 90 kubikmetrus. Rubenis skaidroja, ka viena maisa tilpums ir aptuveni kubikmetru, bet, pēc viņa ieskatiem, esot nereāli dienā uzcelt un iztukšot 90 maisus ar melnzemi.

Zvejsalnieks gan norādīja, ka būvdarbu žurnālā ierakstīts, ka citā dienā uz jumta esot uzcelti 75 kubikmetri melnzemes. "Tos varēja atvest un tie varēja lejā stāvēt, bet ne jau uz jumta," sacīja Rubenis, norādot, ka šīs lietas gan nepārzina, tāpēc par ierakstiem būvdarbu žurnālā jājautā Pučuram.

Runājot par bruģakmens paletēm, Rubenis norādīja, ka kādas piecas paletes varbūt uzcēla. Nepieciešamie būvmateriāli tikuši papildināti jau pēc izstrādes. Liekie materiāli pārsvarā bijuši lejā.

Rubenis piemetināja, ka uz jumta cita firma ierīkojusi bērnu rotaļu laukumu. "Man liekas, ka viņi neizmantoja nekādu tehniku. Kaut kādas skrūvpistoles, iespējams," sacīja "Gartens" darbinieks.

Saistībā ar traģēdijas dienu Rubenis liecināja, ka traģēdijas dienā signalizāciju neesot dzirdējis, jo savlaicīgi devies prom, proti, pirms pulksten 17:00. Tāpat viņš norādīja, ka pats personīgi lielveikalā "Maxima" iekšā nav gājis

Apzaļumošanas darbu vadītājs Juris Pučurs tiesā sacīja, ka "Gartens" bija atbildīgs par zālienu izveidi, dobju izveidi, bruģēšanas darbiem un koka terases izveidi. Pučurs skaidroja, ka paši neko attiecībā uz darbiem un to organizēšanu izlemt nevarēja, jo viss bija jāsaskaņo ar projekta vadītāju no "Gartens" Buķeli, kā arī ar "Re&Re" atbildīgo personu.

Pučurs skaidroja, ka visi būvmateriāli tikuši celti ar ceļamkrānu. Turklāt katra materiālu krava, kas pacelta, iepriekš nosvērta, lai nepārsniegtu vidējo pieļaujamo svaru – 1,5 tonnas. Darbu vadītājs teica, ka vairāki melnzemes maisi vienlaikus uz jumta netika novietoti. Tie tikuši celti pa vienam un uzreiz pielietoti. Savukārt bruģa paletes, ja uzreiz netika izmantotas, varēja atrasties tikai speciāli iepriekš noteiktās vietās ar uzņēmuma "Re&Re" darba vadītāja saskaņojumu.

Līdzīgi kā Rubenis arī Pučurs atzina, ka labiekārtošanas darbos izmantotā melnzeme bijusi substrāts, kas bijis vieglāks nekā parastā melnzeme. Vieglākie maisi svēruši 800 kilogrami, citi – tonnu. Tāpat arī Pučurs tiesā liecināja, ka vibrobliete bijusi vieglāka par parasto blieti – tā varēja svērt aptuveni 100 kilogramus.

Pučurs liecināja, ka visā apzaļumošanas laikā uz jumta uzcelti aptuveni 60 vai 70 maisi ar melnzemi, bet bruģa paletes – aptuveni 20. Arī tās celtas pa kārtām nevis visas uz reiz. Kas pasūtījis visus nepieciešamos materiālus, Pučurs precīzi nezināja, sakot, ka, iespējams, to darījis "Gartens" ar "Re&Re" saskaņojumu.

Atbildot uz advokāta Artūra Zvejsanieka jautājumu par maisu skaitu, Pučurs atzina, ka vienā dienā uz jumta uzcelt 90 maisus nav iespējams, pieļaujot, ka maisi tikuši atvesti, taču novietoti un stāvējuši lejā. Savukārt uz advokātu jautājumu par Pučura izglītību, viņš atbildēja, ka mācījies Bulduru dārzkopības vidusskolā, taču to nav pabeidzis.

Pēc tam, kad trīs valodās sācis skanēt paziņojums ar aicinājumu cilvēkiem lielveikala "Maxima" telpas atstāt tehnisku iemeslu dēļ, neviens no veikala darbiniekiem nav ierobežojis tobrīd veikalā ienākošo cilvēku plūsmu, piektdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas lieciniece Ņina Zazerska.

Sieviete tiesā skaidroja, ka nav bijusi bieža lielveikala "Maxima" Proedaines ielā pmeklētāja, neskatoties uz to, ka netālu dzīvojusi. Traģēdijas dienā gan lielveikalā viņa bijusi divas reizes – ap pulksten 11:00 un ap pulksten 16:00.

Savas aktivitātes veikalā sieviete tiesā atminējās ļoti sīki. Vispirms viņa piegājusi pie bankomāta, lai izņemtu naudu, bet pēc tam devusies uz veikala telpās esošo bankas filiāli, lai apmaksātu rēķinus. Bankā bijusi rinda, taču vispirms viņa gribējusi veikt maksājumus un tikai tad doties iepirkties.

Pēc pulksten 16:00, viņai vēl esot bankā, nostrādājusi trauksmes signalizācija un ieslēdzies balss paziņojums, kas trīs valodās aicinājis veikala apmeklētājus atstāt veikala telpas tehnisku iemeslu dēļ.

Sieviete tiesā sacīja, ka pēc balss signālaļoti daudzi tobrīd veikalā esošie cilvēki no veikala izgājuši. To darījusi arī viņa, taču pa ceļam manījusi, ka tikpat daudz cilvēku, cik no veikala izgāja, tajā pašā brīdī veikalā gāja arī iekšā.

Viņas novērojumi liecināja, ka nedz veikala apsargi, nedz darbinieki iekša ejošo cilvēku plūsmu nav centušies apturēt vai brīdināt par trauksmes signalizāciju.