Zolitūdes krimināllieta: Signalizācija skanēja 40 minūtes – 'Re&Re' problēmas neatrada  (19)

Otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā būvuzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs objektā Priedaines ielā 20 Kristaps Vikmanis liecināja, ka traģēdijas dienā strādājis objektā. Ap darba dienas beigām ieskanējies trauksmes zvans, ko varēja dzirdēt arī ēkas ārpusē. Izdzirdot trauksmes zvanu, viņš vispirms devies pie "Maxima" veikala apsarga, lai noskaidrotu trauksmes iemeslus.

Uz būvnieka jautājumu apsargs atbildējis, ka nezinot trauksmes signalizācijas iemeslus, taču "viss esot kārtībā". Vaicāts par to, vai viņam zināms, kurš apsargs šādu atbildi sniedzis, Vikmanis atbildēja noliedzoši, vien minot, ka vīrietis bijis 40-50 gadus vecs.

Saņēmis atbildi no apsarga, "Re&Re" būvnieks devies atpakaļ uz objektu. Viņš precizēja, ka būvdarbu objekts atradies virs lielveikala un pagrabā. Kopā ar kolēģiem viņš nolēmis apsekot būvobjektu. Kopā ar savu tiešo priekšnieku un atbildīgo darba vadītāju Jevgēniju Ņesteroviču Vikmanis apsekojis visus stāvus, bet ar Andreu Petrovski - pagrabu. Apsekošanā objektā iemesli signalizācijas nostrādāšanai neesot konstatēti.

Arī pagrabā būvnieki dzirdējuši trauksmes zvanu. Vikmanis liecināja, ka aizgājis līdz sūkņu stacijai pagrabā. Bijušas aizdomas, ka notikusi ūdens noplūde, taču tā netika konstatēta. Liecinieks skaidroja, ka ēkā un veikalā bijusi vienota sūkņu stacija, un arī signalizācija bijusi vienota.

Bija Pēc apsekošanas Vikmanis vēlreiz vērsies pie apsarga, kurš pateicis, ka izsaucis apsaimniekotāju firmas pārstāvi. Vikmanis devies atpakaļ uz objektu, bet mazliet vēlāk ieradies apsaimniekotāju pārstāvis un atslēdzis signalizāciju, liecināja "Re&Re" būvdarbu vadītājs.

Sākotnēji Vikmanis liecināja, ka par signalizācijas atslēgšanu viņu informējis apsargs, bet vēlāk, atbildot uz prokuroru jautājumiem, teica, ka pieņēmis, ka tā tika atslēgta, jo pēc tam signalizāciju vairs nevarēja dzirdēt arī objektā. Ap pulksten 17:40 viņš objektu atstājis. Uz jautājumu, vai izsaukts signalizācijas apsaimniekotāja vai ēkas apsaimniekotāja pārstāvis, Vikmanis norādīja, ka, visticamāk, tas bija signalizācijas apsaimniekotājs.

Vaicāts, vai apsekošana notikusi ar apsarga dalību, Vikmanis atbildēja noliedzoši. Tāpat viņš minēja, ka signalizācija skanējusi visu laiku kamēr viņi abi apstaigājuši objektu – apmēram 40 minūtes.

Cietušo pārstāve Regīna Ločmele-Ļunova lieciniekam vaicāja, vai ēku apsekot Vikmanis izdomāja pats vai arī to paredz kādas instrukcijas, Vikmanis skaidroja, ka iekšēja instrukcija paredz ugunsgrēka atklāšanas gadījumā izsaukt atbildīgos dienestus.

Kā liecina Vikmaņa stāstītais, viņš būvuzņēmumā "Re&Re" strādājis no 2012. gada līdz 2014. gadam. Viņa pienākumi būvobjektā Priedaines ielā 20 bija atrasties objektā, organizēt darbus ar apakšuzņēmējiem, materiālu pasūtīšanu, kvalitātes kontroli, tāpat viņš sekoja līdzi dokumentācijai un aizpildīja būvdarbu žurnālu.

Vikmanis liecināja, ka reizi dienā pārbaudījis uz jumta uzklāto materiālu daudzuma atbilstību paredzētajam daudzumam, bet darba dienas beigās pārbaudījis, vai būvmateriāli atbilstošā daudzumā un vietās novietoti uz jumta.

Uz zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka jautājumu, kur tieši bijuši apzaļumojumi uz ēkas jumta, viņš atbildēt nevarēja. Arī uz jautājumu, vai iepazinies ar objekta būvniecības ģenerālplānu, Vikmanis konkrēti atbildēt nevarēja, vien norādīja, ka iepazinies ar otrās kārtas būvniecības dokumentāciju. Visus rīkojumus attiecībā uz viņa darbu Vikmanim devis viņa priekšnieks Ņesterovičs.

Īpašās instruktāžās, kurās ēkas lietotājiem skaidrots par būvniecību uz jumta, Vikmanis neesot piedalījies, taču viņš norādīja, ka ēkas lietotājs bijis informēts par šādiem būvdarbiem. Savukārt uz jautājumu, vai atrunāts, ka nepieciešams apsekot esošās nesošās būvkonstrukcijas jumta būvdarbu laikā, Vikmanis atbildēt nevarēja, norādot, ka viņš pats apsekošanu nav veicis, bet pieļāva, ka ir cilvēki, kuri to varot darīt.

Apsūdzētais Ivars Sergets Vikmanim uzdeva jautājumu par slodžu vērtībām – vai viņam zināms, vai noteiktā bijusi aprēķina slodze, normatīvā slodze, vai tajā iekļaujas drošības koeficients.Vikmanis uz šo jautājumu atbildēt nevarēja. Tāpat Sergets vaicāja, kāpēc tiesā izskanējusī informācija par pieļaujamām slodzēm atšķiras – izskanējušas ziņas gan par 2 tonnām, gan 1,5 tonnām. Tiesa gan nelika uz šo jautājumu atbildēt, norādot, ka tas uzdots neprecīzi. Vikmanis liecināja, ka pārseguma plānus ar slodzēm nav redzējis.

Nolasot Vikmaņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tika secināts, ka iepriekš viņš minējis, ka pieļaujamā slodze ir aptuveni 1,6 tonnas. Informāciju par slodzēm viņš esot ieguvis no atbildīgā darbu vadītāja, kas nosaucis 2 tonnas uz kvadrātmetru.

Vikmanis sacīja, ka būvobjekta Priedaines ielā 20 būvniecībā viņš piedalījies tikai no objekta 2. kārtas – daudzstāvu ēkas izbūves, pagraba autostāvvietas izbūves pabeigšanas un labiekārtošanas uz lielveikala jumta. Kā apakšuzņēmējus, kuri veikuši darbus objektā, Vikmanis norādīja "ABTons", "3L Technologies" un "Gartens", taču minēja, ka firmas bijušas vairākas, bet visas viņš neatminas.

Atbildot uz Zvejsalnieka jautājumu par viņa izglītības līmeni, Vikmanis atbildēja, ka ieguvis vidējo profesionālo izglītību ēku būvdarbu vadīšanā.

Vikmanis liecības tiesā sniedza minstinādamies un ilgi apdomājot atbildes uz lietas dalībnieku jautājumiem. To lieciniekam aizrādīja arī tiesa, aicinot viņu raitāk sniegt liecības un atbildēt uz jautājumiem. Savukārt uz vairākiem jautājumiem Vikmanis sniedza atbildi, ka atbildēt nevarot vai neatceroties.

Sagruvušajā 'Maxima' palicis viens dators

Sagruvušajā "Maxima" lielveikalā apsargi atstājuši vienu datoru, kas netika iznests ārā, otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja uzņēmuma "Maxima Latvija" reģiona direktors aizsardzības un drošības jautājumos Eduards Nazarenko.

Atceroties 2013. gada 21. novembra notikumus, Nazarenko stāstīja, ka traģēdijas dienas vakarā zvanījis vecākais apsargs Igors Vītols un lūdzis Nazarenko uz objektu izsaukt policiju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Nazarenko sacījis, ka viņš no Vītola centies noskaidrot vairāk informācijas par iemesliem, taču Vītols neko neesot precizējis.

Nazarenko izsaucis dienestus uz Priedaines ielā 20 esošo veikalu, bet no dienestiem sapratis, ka arī viņam vēlams ierasties notikuma vietā, tāpēc Nazarenko devies uz veikalu.

Ierodoties notikuma vietā, apsargs redzējis, ka teritorijā atrodas operatīvie dienesti, bet veikals ir sabrucis. Viņš secinājis, ka veikalā atrodas videonovērošanas kameru ieraksti, kas saglabāti datoros, bet šie ieraksti varētu būt derīgi dienestiem veikalā esošo cilvēku atrašanai. Līdz ar to Nazarenko kopā ar savu kolēģi, vecāko apsargu Eduardu Vērdiņu, devies pie policijas un piedāvājis izņemt datorus.

Traģēdijas vietā esošajiem policijas darbiniekiem Nazarenko paziņojis, ka zinot, kur lielveikalā atrodas datori. Likumsargi gan atteikušies iet iekšā sagruvušajā ēkā. Nazarenko tiesā liecinājis, ka apzinājies riskus, bet tāpat sapratis, ka tikai no datoriem varēs iegūt konkrētu informāciju. Ar policijas atļauju Nazarenko iegājis sagruvušajā veikalā kopā ar Vērdiņu.

Veikalā viņi atraduši un izņēmuši datorus, kurus nodevuši policijai. Vienlaikus Nazarenko skaidroja, ka viens no datoriem palicis veikala telpās. Viņš gan minēja, ka sagruvušajā veikalā palikušajā datorā netika glabāti videonovērošanas kameru ieraksti, bet gan darbinieku sūtītais un saņemtais elektroniskais pasts. Datortehnika, kurā glabājās videoieraksti, visa tika izņemta.

Nazarenko tāpat klāstīja, ka signalizācijai nostrādājot, apsargi pārbaudījuši veikala telpas. Ja signalizācija nostrādājusi vairāk par vienu reizi, bet ugunsgrēku, sadūmojums un acīmredzamas problēmas netika konstatētas, apsargiem bija jāizsauc signalizāciju apkalpojošo firmu "Vesmann". Tās pašas firmas pārstāvis arī apmācījis "Maxima" apsargus par rīcību gadījumos, kad nostrādā signalizācija. Sadūmojuma gadījumā apsargs drīkstot, nesaskaņojot ne ar vienu citu, evakuēt cilvēkus no veikala telpām, savukārt, ja sadūmojuma nav vai ugunsdrošības draudi neapstiprinās, apsargi paši nedrīkstot pieņemt lēmumu par signalizācijas skaņas signāla atslēgšanu bez veikala direktora vai atbildīgās personas.

Liecinieks gan atzina, ka periodiski ar signalizāciju lielveikalā "Maxima" Priedaines ielā 20 bijušas tehniskas problēmas. Taču par to novēršanu atbildēja "Vesmann", kuras uzdevums bija nepieciešamības gadījumā ierasties un problēmas novērst.

Traģēdijas dienā strādājis apsargs Igors Vītols, bet viņš pakļāvies apsardzes nodaļas darbiniekam Edgaram Obermanim, kas slimības dēļ otrdien sniegt liecību tiesā nebija ieradies.

Nazarenko apstiprināja, ka ugunsdrošības trauksmes signalizācijas sistēmā ugunsgrēka draudu gadījumā iedegas sarkana gaismiņa panelī, bet sistēmas bojājumu gadījumā iedegas dzeltens signāls, tādējādi informējot par bojājumiem. Tad uz veikalu tiek izsaukta apkalpojošā firma, lai novērstu bojājumus vai tehniskās problēmas. Ja drošības sistēma nedarbojas, tad apsargiem ir jārīkojas – jāevakuē cilvēki un jāizsauc ugunsdzēsēji, tiesā sacīja liecinieks.

Signalizāciju apkalpojošās firmas ierašanās veikalā tikusi dokumentēta, jo par šādiem pakalpojumiem uzņēmums "Maxima Latvija" tehniskajai firmai "Vesmann" maksājis.

Atbildot uz prokuroru jautājumu, Nazarenko skaidroja, ka traģēdijas dienā no kolēģiem nav saņēmis informāciju par tehniskām problēmām signalizācijas sistēmā. Savukārt pirms traģēdijas tehniskas problēmas sistēma esot novērotas, un par tām Nazarenko informējis savu priekšnieku. Viņš gan norādīja, ka tā neesot bijusi "globāla problēma", jo konkrētu datumu un laiku neatceroties.

Lieciniece pirms "Maxima' sabrukšanas atminējusies deguma smaku

Pirmstiesas izmeklēšanā viena no lieciniecēm tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Kristīne Ēdolfa Kalniņa stāstījusi, ka, traģēdijas dienā lielveikalā "Maxima", bijusi "smaka it kā vadi dega", liecina Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā otrdien nolasītās Ēdolfas-Kalniņas liecības.

Pēc traģēdijas sieviete liecinājusi, ka "jutusi, ka kaut kas nav kārtībā" un veikalā sākumā skanējusi trauksmes sirēna, bet pēc tam sācis skanēt arī balss signāls. Savukārt telpā bijusi jūtama tāda kā deguma smaka.

Otrdien tiesā Ēdolfa-Kalniņa gan deguma smaku neminēja, kā arī neatminējās, ka veikalā kaut kas neesot bijis kārtībā. Taču uz tiesas jautājumu, kad notikumus viņa atcerējusies labāk – otrdien tiesā vai pēc traģēdijas – sieviete minēja, ka noteikti iepriekš.

Tiesā sieviete liecināja, ka ieskrējusi veikalā, bet tajā brīdī ieslēgusies signalizācija. Veikalā viņa satikusi paziņu, kas signalizācijas dēļ mudinājusi veikalu atstāt. Abas izgājušās ārā, taču lieciniece tomēr iegājusi atpakaļ. Veikalā cilvēku bijis maz, signalizācija turpinājusi skanēt, taču lielveikala apsargi mierīgi sēdējuši. Iekšā nākošo cilvēku plūsma nav tikusi ierobežota. Sieviete nopirkusi produktus un izgājusi ārā.

Savukārt "Maxima" apsargs, kuru otrdien bija plānots pratināt, tiesas sēdē nebija ieradies. Viņš tiesu informējis, ka brīvdienās esot saslimis, taču nekādus slimību apliecinošus dokumentus nebija tiesā iesniedzis.