Liecinieks: sagruvušās 'Maxima' konstrukciju plānā skrūvēm SB marķējums nebija norādīts  (47)

Tiesā apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka būvkonstrukciju savienojumos izmantotajām skrūvēm nav bijis nepieciešamā SB marķējuma. Atbildot uz advokāta jautājumu, Podgurksis skaidroja, ka būvkonstrukciju izstrādes un montāžas projektā tobrīd neesot bijis norādīts, ka nepieciešamas skrūves ar šādu marķējumu. Viņš arī sacīja, ka projektā tam obligāti būtu bijis jābūt minētam, ja šādas skrūves būtu vajadzīgas. "Tur bija norādīta tikai 8,8 klase," skaidroja liecinieks.

Kā liecina informācija PTAC mājaslapā, atzīme „SB" nozīmē, ka skrūve piemērota izmantošanai nesošajās konstrukcijās. Papildus standartā norādīts, ka ir jāizmanto viena ražotāja komplekts un ka visām komplekta sastāvdaļām jābūt marķētām vienādi.

"Vikom Industry" pārstāvis klāstīja, ka SB marķējums ir standartā 10,90 klases skrūvēm. Paralēli viņš atkārtoti uzsvēra, ka būvkonstrukcijās tika izmantots un iegādāts viss, kas bija norādīts projektā. Vienlaikus viņš, atbildot uz advokāta jautājumiem, atzina, ka konkrētajā gadījumā SB marķējumam nekādas lomas neesot.

Podgurskis norādīja, ka nekādu papildu prasību vidussavienojumam projektā nebija, tāpēc tika īstenots standarta projekts. Vaicāts, vai uzņēmuma darbiniekiem, kas strādājuši pie šī projekta, bijis zināms, ko nozīmē standarts, Podgurskis atbildēja, ka tobrīd uzņēmumā visiem konstruktoriem bijusi pieejama informācija par Latvijas reglamentētajiem standartiem.

Tāpat Podgurskis apstiprināja, ka būvkonstrukcijas rasējumi, kas bijuši "Vikom Industry" uzņēmuma darbinieku rīcībā būvkonstrukciju izgatavošanas laikā, sniedz pietiekamu informāciju, lai izgatavotu kopnes. Savukārt detalizācija bijusi nepieciešama atsevišķu detaļu izgatavošanā. Būvkonstrukciju sadaļā esot norādīta visa nepieciešamā informācija, piemēram, šuves. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tās nav, tad projektētājs vēršas pie projekta izgatavotāja.

Liecinieks uzsvēra, ka vidussavienojuma skrūves rasējumā bijušas norādītas, kā arī visās konstrukcijās un noteiktās vietās bijuši norādīti konkrēti skrūvju parametri.

Konstrukciju projektu "Vikom Industry" saņēmis tieši no tā autora, kurš uzņēmumā bija ieradies ar visu nepieciešamo dokumentāciju, taču pats Podgurskis projektu redzējis tikai pēc Zolitūdes traģēdijas.

Uzņēmumā par skrūvju iegādi un izvēli bijusi atbildīga konkrēta persona, taču arī viņai nav bijusi nepieciešamība pašai skrūves izvēlēties, jo visi skrūvju veidi un nepieciešamie parametri bijuši projektā norādīti.

Tehniskas problēmas trauksmes signalizācijai bijusi bieža parādība

Signalizācijas trauksmes panelis par tehniskām problēmām sistēmā apsardzes darbiniekus informējis teju katru dienu, turklāt vairākas reizes dienā, iedegoties dzeltenai signāllampai un skanot klusai pīkstoņai, ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja Priedaines ielas lielveikala "Maxima" apsargs, kurš dežurējis naktī uz 2013. gada 21. novembri, Sergejs Naumovičs.

Naumovičs liecināja, ka viņš no atvaļinājuma izsaukts uz dežūru naktī uz 21. novembri, jo veikala nomniekam "Drogas" bijusi plānota nakts inventarizācija. "Dežūrā pārkāpumu nebija, ja neskaita, ka vairākas reizes nostrādāja signalizācija, kas pīkstēja un rādīja, ka nestrādā sprinkleris," atcerējās liecinieks, papildus piemetinot, ka pīkstējis panelis, jo radušās tehniskas problēmas sistēmā, nevis nostrādājusi ugunsgrēka trauksme.

Tehniskas problēmas signalizācijas sistēmā bijusi bieža parādība arī pirms traģēdijas dienas. Panelis esot ziņojis par tām gandrīz katru dienu, pīkstot un degot dzeltenajai lampiņai, kas liecinājis par tehnisku bojājumu. Par katru šo gadījumu apsargi informējuši signalizācijas apkalpotāju, uzņēmumu "Vesmann", kas katru izsaukumu iegrāmatojis, tomēr salabot signalizāciju neesot varējis.

Maiņu beidzot, arī 21. novembra rītā pulksten 6, Naumovičs esot informējis par problēmām signalizācijā Edgeru Obermani. Liecinieks atminējās, lai sacījis Obermanim, lai tas izsauc apkalpojošo firmu "Vesmann", lai tā problēmu atrisina. Vaicāts vari šādu lūgumu arī iegrāmatojis rakstveidā, Naumovičs atbildēja, ka informāciju Obermanim nodevis mutiski, to nekur nefiksējot rakstveidā. Viņš gan norādīja, ka "Vesmann" bijis speciāls žurnāls, kurā tika reģistrēti visi izsaukumi, kā arī fiksēta informācija par paveiktajiem darbiem un to rezultātu.

Saistībā ar rīcību trauksmes gadījumā, Naumovičs tiesā skaidroja, ka evakuācija un signalizācijas skaņas atslēgšana vienmēr jāsaskaņo ar veikala direktoru. Vaicāts par plānu, kurā redzamas veikala zonas, lai varētu noteikt, kurā zonā izcēlies ugunsgrēks, Naumovičs tiesā liecināja, sakot, ka vai nu apsardzes telpā, vai arī direktores kabinetā tāds plāns bijis. Uzklausot Naumoviča iepriekš sniegtās liecības, no tām izrietēja, ka apsardzes telpā šāda plāna ar zonām nav bijis.

Tāpat pretrunas bija saskatāmas Naumoviča tiesā liecinātajā un pirmstiesas izmeklēšanā teiktajā. Tiesā liecinieks klāstīja, ka viņa darba laikā ne reizi nav nostrādājis ugunsdzēsības trauksmes signāls, bet gan tikai signāls, kas liecina par tehniskām problēmām. Tomēr pirmstiesas izmeklēšanā viņš liecināja, ka vairākas reizes viņa dežūrās ieslēgusies ugunsdrošības sistēma un trauksmes signāls – vismaz desmit reizes. Runājot par viņa dežūru naktī uz traģēdijas dienu, viņš sacīja, ka arī tad esot ieslēgusies trauksmes signalizācija, kuras skaņas signālu viņš vienkārši atslēdzis.

Naumovičs uzņēmumā SIA "Maxima Latvija" par apsargu strādājis kopš 2012. gada – tad arī sācis strādāt Priedaines ielas lielveikalā, kur kopumā pavadījis gadu. Savukārt patlaban uzņēmumā vairs nestrādā.

Traģēdijas dienā nav bijis skaidrības par veikala vadības rīcību

Nav skaidrs, kurš bijis atbildīgs par lielveikala "Maxima" vadību Zolitūdes traģēdijas dienā, kā arī tas, kura persona lēmusi un devusi rīkojumu trauksmes signalizācijas skaņas signālu atslēgt un neevakuēt nedz veikala apmeklētājus, nedz darbiniekus.

2013. gada 21. novembrī veikala "Maxima" direktore tirdzniecības centra telpās nebija atradusies, jo bijusi vizītē ārzemēs, tāpēc viņas pienākumus tajā dienā būtu bijis jāpilda veikala administratorei. Traģēdijas dienā veikalā strādājušas divas administratores un nav skaidri zināms, kura bijusi atbildīga par lēmumiem un rīcību trauksmes signalizācijas nostrādes gadījumā.

Kā ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja tobrīd par Priedaines ielas "Maxima" veikala administratori apstiprinātā Alise Puķjāne Zuģicka, iepriekšējā dienā veikala direktore viņai paziņojusi, ka viņai "palīgā būs arī Oksana Jurusova". No Puķjānes Zuģickas stāstītā izriet, ka Jurusova veikalā par administratori strādājusi ilgāku laiku, kā arī traģēdijas dienā veikalā darbu sākusi pulksten 8.

Tā kā Puķjāne Zuģicka savus amata pienākumus sākusi pildīt vien mēnesi pirms traģēdijas, kā arī tajā dienā darbu sākusi pulksten 10, tad pieņēmusi, ka galvenā tobrīd veikalā ir Jurusova, neskatoties uz direktores norādi, ka Jurusova būs palīgā Puķjānei Zuģickai.

Kad dienā nostrādājusi trauksmes signalizācija, cilvēki neesot evakuēti, taču Puķjāne Zuģicka, novērojusi, ka Jurusova uz signalizāciju nekādi nereaģē un nerīkojas, arī nav pievērsusi tam uzmanību. Vaicāta, kāpēc darbinieki šādi rīkojušies, Puķjāne Zuģicka liecināja, ka tas bijis tāpēc, ka "no nostāstiem signalizācija strādājusi vairākas reizes, un darbinieki vairs tai nepievērsa uzmanību".

Puķjāne Zuģicka tiesā liecināja, ka zāles darbinieki, izdzirdot trauksmes signālu, ja vēlētos, varētu brīvi veikala telpas atstāt. Savukārt simtprocentīgi droša, vai tā rīkoties varētu arī kasieri – piecelties un bez brīdinājuma telpas un savu darba vietu atstāt – lieciniece nebija, sakot, ka, iespējams, par to viņiem vispirms vajadzētu informēt vecāko pārdevēju.

Traģēdijas brīdī kasēs strādājuši trīs kasieri.

Pulksten 17 Jurusova darbu beigusi un veikalu atstājusi, bet Puķjāne Zuģicka pārņēmusi viņas pienākumus, taču signalizācija vairs nav skanējusi. Brīdī, kad notikusi traģēdija, Puķjāne Zuģicka bijusi uz rampas.

Vaicāta par to, kur atradušies veikala apsargi, Puķjāne Zuģicka pārliecinoši norādīja uz apsargu telpas atrašanās vietu, skaidrojot, ka pašā telpā bijusi neesot, taču ik rītu un vakaru, atnākot un aizejot, tie pasveicināti. Administratore norādīja, ka nezinot, kur ir signalizācijas pults un kā tā darbojas.

Tāpat viņa nekad neesot devusi rīkojumu to atslēgt. Viņa minēja, ka, atskanot trauksmes signalizācijai, par tās atslēgšanu pieņem vai nu direktore vai apsardze, ja direktores nav, tad "droši vien administratore".

Kopumā viņa uzņēmumā līdz traģēdijas dienai nostrādājusi piecus gadus.

'Maxima' apsargi ziņojuši par viltus izsaukumu

Tehniskās apsardzes pakalpojumu nodrošinātājs lielveikalam "Maxima" Priedaines ielā 20 SIA "Mega Sargs" traģēdijas dienā nevienu savu ekipāžu uz notikuma vietu nav nosūtījis, jo veikala apsargi uzņēmumu informējuši, ka signalizācijas sistēma nostrādājusi bez iemesla, tāpēc tas vērtējams kā viltus izsaukums.

Ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā "Mega Sargs" parstāve Danute Ambaine, atsaucoties uz signalizācijas sistēmas pults izdrukām, liecināja, ka traģēdijas dienā pulksten 16:21 nostrādājis ugunsdzēsības trauksmes signāls visā objektā – lielveikalā "Maxima".

Uzņēmums paralēli apsardzes grupas nosūtīšanai zvanījis uz apsardzes telpu veikalā. Tā apsargi uzņēmuma darbiniekiem klāstījuši, ka ekipāžas izsūtīšana nav vajadzīga, jo signalizācijas sistēma nostrādājusi pati no sevis un apsargi tikšot galā.

Atkārtotu signālu apsardzes pakalpojumu sniedzējs saņēmis pulksten 16:26. Arī šajā gadījumā sazvanītie veikala apsargi klāstījuši, ka joprojām nav saprotams, no kurienes nostrādājusi signalizācija. Taču viņi minējuši, ka, visticamāk, pie vainas metināšanas darbi pagrabstāvā, kuru dēļ radies piedūmojums. Uzņēmuma operatori apsargiem izskaidrojuši, ka tādā gadījumā telpas nepieciešams izvēdināt, lai vakarā veikalā varētu uzlikt apsardzes sistēmu.

Arī pulksten 16:40 uzņēmuma pārstāvji vēlreiz zvanījuši uz apsardzes telpu veikalā. Apsargs informējis, ka "Vesmann" darbinieks izsaukts, jo paši apsargi nevarot saprast, kā noņemt signalizāciju, lai tā nenostrādātu pati no sevis.

Pulksten 17:25 zvanīts vēlreiz uz objektu, jo nav bijusi informācija no apsardzes. Tehniskās apsardzes pakalpojumu nodrošinātājs interesējies, vai "Vesmann" pārstāvji ir ieradušies. Taču sazvanītais apsargs nav nav bijis kompetents atbildēt uz šiem jautājumiem informācijas trūkuma dēļ, tāpēc solījis pārzvanīt.

Pulksten 17:44 uz "Mega Sargs" signalizācijas sistēmas pulti sākuši nākt daudzi trauksmes signāli – par mēģinājumu iekļūt apsardzes sistēmā, kas vēstījis par pilnīgu apsardzes sistēmas bojājumu. Neviens apsargs klausuli nav cēlis. Kā tiesā skaidroja Ambaine, pēc brīža apsargi paziņojuši, ka lielveikalā "nokrituši griesti un ekipāžu sūtīt nevajag".

Vaicāta, vai signalizācijas sistēmas mēdzot reaģēt uz kopņu deformācijām, Ambaine atbildēja, ka šī sistēma tam nav bijusi paredzēta, kā arī norādīja, ka viņai par šādām sistēmām praksē nav zināms.

Nostrādājot signalizācijai, apsargu sejās satraukums nebija nolasāms

Tā dēvētās Zolitūdes traģēdijas dienā nostrādājot trauksmes signalizācijai un skanot balss paziņojumam, lielveikala "Maxima" apsargu sejās satraukums nebija nolasāms, cilvēki evakuēti netika un darbs turpinājās ierastajā režīmā – tikai daļa tirdzniecības centrā esošo veikalu tika aizvērti un to darbinieki no ēkas izgāja, ceturtdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā stāstīja traģēdijas liecinieks Vladimirs Manuilovs.

Viņš traģēdijas dienā uz lielveikalu devies, lai tur esošajā "Narvessen" veikalā iegādātos savai mazmeitai rotaļlietu, kā arī izmantotu veikalā esošo valūtas maiņas punktu.

Tobrīd "Narvessen" pārdēvēja bija devusies pārtraukumā un veikals bija ciet, tāpēc vīrietis lēmis pagaidīt. Aptuveni piecas minūtes pēc viņa ierašanās lielveikalā sākusi skanēt trauksmes signalizācija un atskaņots arī balss signāls, kurš trīs valodās – angļu, latviešu un krievu – ziņojis, ka ēkā ir izveidojusies ekstremāla situācija un veikala telpas ir jāatstāj.

Tomēr vīrietis atceras, ka nedz veikala darbinieki, nedz apmeklētāji nav naski aicinājumam paklausījuši. Tikai pāris viņa redzeslokā esošo veikalu darbinieki sava veikala telpas slēdza un paši devās uz izeju. Arī apsargu sejās neesot bijušas redzamas itin nekādas satraukuma pazīmes – viņi turpinājuši mierīgi apstaigāt tirdzniecības zāli.

Vienīgais, kurš izskatījies manāmi uztraukts par brīdinošo signālu, bijis kāds darbinieks, kurš strādājis veikala tabakas nodaļā, netālu no kasēm.

Mazliet mazāk nobažījusies bijusi kāda valūtas maiņā strādājošā kundze, kura Manuilovam paziņojusi, ka aizies pie veikala apsardzes noskaidrot, kas noticis.

Aptuveni pēc trim minūtēm sieviete atnākusi atpakaļ un paziņojusi, ka nekas neesot tapis skaidrāks, atminas liecinieks.

Stāstot par traģēdijas dienā piedzīvoto, vīrietis atcerējās, ka arī otrdien, divas dienas pirms traģēdijas, veikalā arī nostrādājusi signalizācija. Toreiz viņš vaicājis "Narvessen" pārdevējai par iemesliem, uz ko saņēmis atbildi, ka signalizācija vienkārši traucējot darbiniekiem strādāt.