Tā dēvētajā lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā tiesās pašreizējo Ķekavas mēru un bijušo lidostas vadītāju  (9)

Mūrnieks un Damlics apsūdzēti pēc Krimināllikuma panta par valsts amatpersonas bezdarbību un par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, informēja tiesā.

Savukārt lidostas Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Aldis Ešmits apsūdzēts par nolaidību. Par šādu noziegumu Krimināllikums paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Pirmā tiesas sēde plānota atklāta.

2015.gada vasarā Drošības policija (DP) lūdza Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 toreizējām un bijušajām starptautiskās lidostas "Rīga" amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā. Prokuratūra apsūdzības 2013.gadā sāktajā lietā vairākkārt atturējās komentēt, taču laikraksts "Diena" šovasar vēstīja, ka šajā lietā prokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu un viņa padoto Intu Rubezi.

Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013.gadā, kad novembra beigās VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka Raimonda Lazdiņa un divu viņa padoto - bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka Drošības policijā saistībā ar atklātajiem faktiem sākts kriminālprocess.

Lēmuma pamatā bija tolaik Alda Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tajā skaitā visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Lēmumu par trijotnes atstādināšanu parakstīja toreizējais lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Damlics, norādīja "Diena".

Pēc tam atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti.

Astoņi noklausītie, kuru vidū bija arī piecas augsti stāvošas lidostas amatpersonas, 2014.gada jūnija sākumā bija spiesti vērsties Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šajā kriminālprocesā. Taču no Drošības policijas tika saņemts atteikums.

Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014.gada nogalē Drošības policija bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus par aizdomās turamajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi - tajā skaitā ne tikai lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, bet arī Damlics, kurš 2013. gada nogalē bija tieši tas, kurš atstādināja no amatiem Lazdiņu un viņa padotos.

Laikraksts vēstīja, ka, piemēram, valdes locekle Arta Duntava saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, cits nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse parakstījis iepirkuma līgumu, bet valdes locekļi Agris Balodis un Raimonds Rožkalns, pēc kura iesnieguma 2013.gada decembrī šis kriminālprocess vispār tika sākts, laikus neesot atklājuši, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai.

Pret Luhsi prokuratūra kriminālprocesu gan izbeidza 2015.gada nogalē, un vienlaikus tas tika izbeigts arī pret Savko. Vēlāk kriminālprocess tā daļā ir izbeigts arī pret pārējiem diviem lidostas drošībniekiem - Lazdiņu un Rubezi.

Kā šovasar vēstīja "Diena", kriminālprocesā palikuši tikai trīs lidostas vadības pārstāvji, kuri saskaņā ar Drošības policijas un prokuratūras viedokli devuši drošībniekiem darbinieku izspiegošanas iespēju, bet neesot viņiem pietiekami skaidri norādījuši, ka nelikumīgi izspiegot citus cilvēkus nav pieļaujams. Šie lidostas vadības pārstāvji ir Mūrnieks, Damlics un Ešmits.