Rīgas apgabaltiesa piektdien turpināja skatīt apjomīgo digitālās televīzijas krimināllietu apelācijas kārtībā, pagūstot nopratināt četrus aizstāvības uzaicinātos lieciniekus.
Uz sēdi tika uzaicināti pieci liecinieki, no kuriem ieradās četri, un viņi visi bija saistīti ar Grobiņas vēja parka projektu. Liecinieki bija nedaudz personīgi pazīstami vai satikuši apsūdzēto Hariju Krongornu. Pirmais liecinieks bija piesaistījis Krongornu kā finanšu konsultantu projekta īstenošanā - Grobiņas vēja parka izbūvē un attīstībā.
Viens no lieciniekiem, kurš tobrīd strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, norādīja, ka personīgi nepazīst nevienu no apsūdzētājiem, bet vēlāk atminējās, ka savas darbības laikā bija tikai jākomunicē ar Krongornu.
Lieciniekiem tika uzdoti jautājumi par projektu, par Krongorna lomu un aktivitāti tajā, kā arī par konkrētiem dokumentiem. Viena no Krongorna aizstāvēm Guna Kaminska paskaidroja, ka šodienas liecinieki bija aicināti pēc Krongorna aizstāvības lūguma, jo viņi varēja liecināt par apstākļiem, kas saistīti ar vienu no epizodēm, par kuru Krongornam uzrādīta apsūdzība - par to lietā pastāvot strīds.
Attiecīgi dokumenti, kas interesēja aizstāvību, bija no 2002.gada 29.jūlija - vēja ģeneratoru pamatu pieņemšanas akts, muitas dokumentācija un konkrētās sēdes protokols, kur bija iesaistīts Krongrons.
Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 28.septembri, kad tiks nopratināti vēl divi liecinieki.
Kā ziņots, pagājušā gada spriedumu pārsūdzēja prokurors Monvīds Zelčs, apsūdzētais Harijs Krongorns, kā arī viņa aizstāvji, apsūdzētais Jurģis Liepnieks un viņa aizstāvis Varis Klotiņš, apsūdzētais Guntars Spunde, apsūdzēto Jāņa Zipa un Jāņa Svārpstona aizstāvis Jānis Rozenbergs, apsūdzētā Valda Purvinska aizstāvis Rinalds Bušs, apsūdzētais Uldis Kokins, apsūdzēto Andreja Ēķa un Andreja Zabecka aizstāvis Dmitrijs Skačkovs, apsūdzētais Adrians Boldans, apsūdzētā Didža Jonova aizstāvis Alvis Marga, apsūdzētais Jānis Loze, apsūdzētais Ojārs Rubenis un viņa aizstāvis Valentīns Cers.
Jau ziņots, ka pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.
Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Advokātam Lozem galīgais sods piespriests divi gadi brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.
Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.
Biznesa konsultantam Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Jonovam.
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.
Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
