Dienu pirms lielveikala "Maxima" sabrukšanas viens autoceltnis uz jumta uzcēlis aptuveni 50 kravas, no kurām viena krava svērusi vidēji no 800 līdz 900 kilogramiem, otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā liecināja uzņēmuma SIA "Arsava" autoceltņa vadītājs Oļegs Gusevs.
Pēc viņa teiktā, viena krava bija viens maiss ar materiāliem, kas svēris vidēji līdz 900 kilogramiem. Tāpat Gusevs liecināja, ka melnzemes maiss pēc pacelšanas parasti uzreiz ticis izstrādāts, bet paletes ar bruģi izvietotas konkrētās vietās, nevis krautas vienā kaudzē. Vienlaikus viņš atzina, ka no lejas nebija iespējams redzēt, kur un kā būvmateriāli tiek izvietoti uz ēkas jumta.
Gusevs objektā ar celtni strādājis kopumā divas dienas. Traģēdijas dienā uz jumta tika pacelti maisi gan ar oļiem, gan ar melnzemi. Arī pirmajā darba dienā, kas bijusi iepriekš, vidēji uz jumta pacelts tikpat daudz kravu.
"Arsavas" autoceltņu vadītājs skaidroja, ka pēc celtņa pasūtījuma saņemšanas viņš aizbraucis uz objektu, kur saņēmis mutiskus norādījumus par to, kur un kā maisi jāceļ. Viņš objektā strādājis, saņemot norādījumus no atbildīgās personas ar rācijas palīdzību.
Arī cits "Arsavas" autokrāna vadītājs Imants Kuzņecovs otrdien tiesā liecināja, ka uz būvobjektu Priedaines ielā 20 devies divas reizes. Tāpat kā viņa kolēģis, arī Kuzņecovs skaidroja, ka norādījumus devis darbu vadītājs ar rācijas palīdzību. Viņa celtnis uz jumta cēlis melnzemes maisus un bruģa paletes.
Kuzņecovs apstiprināja, ka autoceltnis kravas arī nosvēris. Viņš sacīja, ka viens melnzemes maiss svēris aptuveni tonnu, bet bruģa palete – no 800 līdz 900 kilogramiem.
Ceļamkrāns pie veikala ēkas tika novietots iebraucamo vārtu pusē, lai netraucētu satiksmi uz ielas, stāstīja liecinieks.
Arī trešais firmas "Arsava" ceļamkrāna vadītājs Jevgēnijs Sergejevs, kurš strādājis Priedaines ielas 20 objektā, apliecināja, ka pacēlāja vadītājs lejā nevarēja redzēt ēkas jumtu, tāpēc viņš klausījis norādījumiem, kas saņemti pa rāciju. Liecinieks atzina, ka norādes devis kāds objekta darbinieks, bet viņa identitāte Sergejevam neesot zināma.
Sergejevs norādīja, ka objektā strādājis divas dienas. Pirmajā dienā maisi uz jumta neesot celti, bet dienu pirms traģēdijas uz zemes stāvējuši izkrauti maisi, kurus viņš ar ceļamkrānu cēlis uz jumta. Maisu celšana notikusi ātri un tie nav ilgi karājušies gaisā, piestiprināti pie ceļamkrāna. Vaicāts, vai gadījumā maiss nav ticis pārgriezts un izstrādāts tam vēl karājoties pie ceļamkrāna, Sergejevs atbildēja, ka diez vai, jo viena maisa pacelšana prasījusi mazāk nekā piecas minūtes.
Dienu pirms traģēdijas no divām vietām objektā viņa vadītais ceļamkrāns uzcēlis 20 maisus. Vienas kravas jeb maisa svars bijusi aptuveni tonna.
Iepriekš pirmstiesas izmeklēšanā Sergejevs liecinājis, ka nopratis, ka kopumā uz jumta būtu jāuzceļ 360 maisus. Tāpat pirmstiesas izmeklēšanā policijai viņš liecinājis, ka uz jumta pacēlis astoņus maisus, nevis 20 maisus, kā otrdien liecināja tiesā. Atbildot uz prokuroru jautājumiem, viņš minēja, ka, visticamāk, situācijas apstākļus labāk atcerējās toreiz, nevis tagad.
Vēl otrdien tiesa uzklausīja apzaļumošanas uzņēmuma SIA "JLD" vadītāju Jānis Lasi, kas veicis uzņēmuma SIA "Gartens" pasūtīto materiālu sagatavošanu un piegādi.
Lasis sacīja, ka viņa vadītais uzņēmums ikdienā nodarbojas ar dārzu projektēšanu, ierīkošanu un materiālu piegādi. Projektam Priedaines ielā 20 SIA "JLD" sagatavojis melnzemes substrātu pēc SIA "Gartens" receptes. Lielākoties "Gartens" arī piegādājis izejmateriālus, bet "JLD" uzdevums bijis nodrošināt tehniku substrāta sajaukšanai un sapakošanai maisos. Līdz ar to uzņēmums "JLD" jauca, maisīja un piegādāja melnzemes substrātu uz būvobjektu.
Lasis liecināja, ka pirms traģēdijas viņam nebija ne jausmas, kādam objektam melnzemes substrāts paredzēts, tāpat viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik daudz šī substrāta viņa vadītais uzņēmums piegādājis SIA "Gartens".
Lasis pieļāva, ka rakstiska līguma "JLD" ar "Gartens" neesot bijis un vienošanās bijusi mutiska. Substrāta sagatavošana notikusi kokaudzētavā "Bulduri" Babītes pagastā.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
