Pagājušajā nedēļā medijus pāršalca ziņas, ka no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pazuduši valsts noslēpumu saturoši dokumenti, proti, pazudis viens no aktīvas operatīvās uzskaites lietas sējumiem 200 lapu apjomā.
Pēc informācijas nonākšanas publiskajā vidē KNAB dokumentu "izčibēšanu" nekomentēja, norādot, ka "birojs nekomentē jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību". Savukārt Satversmes aizsardzības birojs apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.
Skaidrojuma par notikušo nav joprojām un tas gaidāms vien pēc KNAB priekšnieka Jaraslova Streļčenoka atgriešanās darbā pēc slimības. Kā šīs nedēļas sākumā informēja KNAB, Streļčenokam 20. septembrī veikta plānveida operācija un patlaban viņam ir pēcoperācijas darba nespēja.
Tikmēr portāls "Delfi" piedāvā atcerēties citus gadījumus, kad izskanējusi informācija par valsts noslēpuma iespējamu izpaušanu.
Krievu uzņēmēja Borisa Berezovska iekļaušana “melnajā sarakstā”
2005. gadā toreizējais premjers – no Tautas partijas rindām ievēlētais Aigars Kalvītis vērsās Satversmes aizsardzības birojā (SAB) ar lūgumu izvērtēt informācijas noplūdes iespējamību pēc krievu uzņēmēja Borisa Berezovska izteikumiem, kuri liecinājuši, ka ārvalsts uzņēmējam zināms, kas runāts slepenajā Nacionālās drošības padomes sēdē, kad padome lēma par Berezovska iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā.
Kalvītis toreiz publiski norādīja, ka tā brīža iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons no Latvijas Pirmās partijas iestājies par Berezovski. Pats Jēkabsons gan kategoriski noliedza, ka būtu Berezovskim sniedzis slepenu informāciju, taču apstiprināja, ka apšauba lēmumu iekļaut krievu uzņēmēju melnajā sarakstā.
Krievijā vajātais uzņēmējs Berezovskis pēc Drošības padomes sēdes lēmuma intervijā Latvijas Televīzijai apgalvoja, ka zina padomē notikušās diskusijas saistībā ar viņa iekļaušanu "melnajā sarakstā", kā arī Jēkabsona viedokli šajā jautājumā.
Vēl pastāvēja iespēja, ka slepeno informāciju varēja izpaust Jēkabsona biroja vadītāja Ilona Līce. Mediji ziņoja, ka Līces ģimenei esot neskaidras saites ar Berezovski, kā arī augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumiem. Izskanējušo informāciju par Līces pārbaudi toreiz SAB nekomentēja.
SAB sniedza toreizējam premjeram atbildi par pārbaudi, bet pārbaudes materiāli bija slepeni, tādēļ drošības dienestu konstatētais netika atklāts sabiedrībai.
2005. gada 21. oktobrī, tikai divas dienas pēc notikušās padomes sēdes, Jēkabsons premjeram iesniedza demisijas rakstu, un Kalvītis Jēkabsona demisiju pieņēma. Toreiz Jēkabsons savu atkāpšanos no amata pamatoja ar nepietiekamo finansējumu iekšlietu jomai un sava vārda saistīšanu ar Krievijā vajāto oligarhu Berezovski.
KNAB izmeklētājs Bode un tiesnešu kukuļošanas lieta
2007. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatu zaudēja Ilmārs Bode. Darba uzteikumu Bode saņēma, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) liedza viņam pieeju valsts noslēpumam. Toreizējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs Latvijas Televīzijai skaidroja, ka Bodes palikšana amatā pēc pielaides valsts noslēpumam liegšanas vairs neatbilst likumam.
Bode 2007. gadā tika turēts aizdomās par valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu saistībā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesnešu Irēnas Poļikarpovas un Beatrises Tāleres kukuļošanas lietu, un par viņa darbībām tika sākts kriminālprocess.
Prokuratūra uzskatīja, ka Bode izpaudis ziņas par sāktiem operatīviem pasākumiem - telefona sarunu noklausīšanos pret toreizējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Poļikarpovu. Tāpat Bode tika apsūdzēts par ziņu izpaušanu tiesnesei Poļikarpovai saistībā ar kādu slepenu dokumentu, kas uz šo tiesnesi attiecies. Dokumenta saturs Bodem kļuvis zināms saistībā ar darbu, tā nodarot ievērojamu kaitējumu valsts pārvaldības un tiesiskās kārtības nostiprināšanas interesēm, toreiz norādīja prokuratūra.
Lieta nonāca tiesā, bet Bode savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzina.
Izskatot Bodes lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008. gada 24. novembrī apsūdzēto atzina par vainīgu par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa Bodem piesprieda naudassodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 12 800 latu apmērā, kā arī trīs gadu aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Tāpat apsūdzētajam uz trim gadiem tika atņemtas tiesības strādāt tādos amatos, kuros varētu būt pieejama valsts noslēpumu un komercnoslēpumu saturoša informācija.
Lēmums tiks pārsūdzēts un lieta nonāca apelācijas instancē. To izskatīja Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palāta, kas 2010. gada 30. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu un Bodi pilnībā attaisnoja. Par apelācijas instances tiesas attaisnojošo spriedumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra iesniedza kasācijas protestu un lieta nonāca Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamentā, kas attaisnojošo spriedumu daļēji atcēla.
Kasācijas instances tiesa konstatēja, ka, apelācijas kārtībā izskatot lietu daļā par Bodem uzrādīto apsūdzību, tiesa nav vērtējusi, vai apsūdzētā darbības nesatur cita, vieglāka Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Pēc kasācijas tiesas sprieduma prokuratūra grozīja apsūdzību, kurā valsts noslēpuma apzināta izpaušana viņam netika inkriminēta. Lieta vēlreiz nonāca apelācijas instances tiesā.
Toreiz prokuratūrā skaidroja, ka kasācijas instances tiesa savā spriedumā norādījusi, ka apsūdzētais nevar būt subjekts Krimināllikuma 94. panta izpratnē, proti, viņš nav izpaudis ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Tādēļ prokurors grozīja apsūdzību no Krimināllikuma 94. panta uz Krimināllikuma 329. pantu - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.
2013. gada 2. decembrī Augstākā tiesa Bodem piemēroja 1400 latu naudas sodu, atzīstot viņu par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā. Augstākā tiesa arī nosprieda Rīgas apgabaltiesas 2008. gada 24. novembra spriedumu atcelt daļā par Bodes atzīšanu par vainīgu un sodīšanu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bode tika atzīts par nevainīgu un attaisnots viņam celtajā apsūdzībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Jau vēstīts, ka KNAB darbinieki abas tiesneses aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja 2006. gada 10. oktobrī. Tāleri turēja aizdomās par kukuļa pieņemšu un apzināti nelikumīgu lēmumu pieņemšanā, bet Poļikarpova atzīta par vainīgu kukuļa pieņemšanā.
2010. gada oktobrī Augstākā tiesa nosprieda kukuļošanā apsūdzēto Poļikarpovu sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Sodu Poļokarpova izcieta Iļģuciema sieviešu cietumā.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa arī Tāleri atzina par vainīgu kukuļošanā un sodīja ar cietumsodu uz astoņiem gadiem. Tiesnese šo spriedumu pārsūdzēja, taču 2010. gada vasarā, nesagaidot tiesu, nomira. Līdz ar to Augstākā tiesa atsevišķā tiesvedībā izdalīja otras šajā lieta apsūdzētās, mirušās tiesneses Tāleres epizodes.
2012. gadā Augstākā tiesa atzina, ka kukuļošanā apsūdzētā, mirusī tiesnese Tālere ir izdarījusi noziegumus, kuros viņu apsūdz prokuratūra, taču apsūdzētās nāves dēļ kriminālprocess jāizbeidz. Līdz ar to tiesa kriminālprocesu izbeidza, apsūdzēto nereabilitējot.
Oligarhu lieta un Jaundžeikars
2011. gada rudenī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu, kurā aizturēts tika bijušais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas tā brīža vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC). KNAB saistībā ar šo kriminālprocesu izmeklēja arī tā dēvētās oligarhu lietas materiālu nopludināšanu medijos. Par to atseviškš kriminālprocess netika sākts un jau esoša kriminālprocesa ietvaros KNAB pētīja, kā noplūduši oligarhu lietas kriminālprocesa materiāli.
Tolaik mediji publiskoja viena par oligarhu dēvētā politiķa – Aināra Šlesera –, iespējams, viesnīcā "Rīdzene" notikušu sarunu fragmentus, kurās diskutēts par īpašumtiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā un laikrakstā "Diena".
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers skaidroja, ka Jaundžeikars aizturēts, lai izvairītos no sekām, kas varētu rasties, izplatot valsts noslēpuma saturošu informāciju, taču atturējās sīkāk skaidrot par kāda veida informācijas izpaušanu vai nopludināšanu Jaundžeikars aizturēts.
KNAB atzina Jaundžeikaru par aizdomās turēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 94. pantā un 144. pantā. Krimināllikuma 94. pants ir par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, tomēr Jaundžeikaram netika inkriminēta paša noslēpuma izpaušana, bet gan uzkūdīšana izpaust neizpaužamo informāciju, toreiz skaidroja Jaundžeikara advokāts Rebenoks. Tāpat izskanēja informācija, ka amatpersona, kuru bijušais politiķis, iespējams, uzkūdījis, varētu būt no KNAB. Savukārt Krimināllikuma 144. pants paredz atbildību par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu.
"TV3" raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Jaundžeikars slepeno informāciju no kādas KNAB darbinieces esot pircis par naudu. Kopumā šajā lietā esot trīs aizdomās turētie, jo bijušais ministrs un KNAB amatpersona izmantojuši starpnieku. Aizdomās turamā KNAB darbiniece esot strādājusi operatīvo pasākumu nodaļā, un viņas kompetencē bijuši tehniskie jautājumi, sarunu šifrēšana un tamlīdzīgas darbības. Viņa birojā sākusi strādāt vairākus gadus pirms tā vadība uzticēta Normundam Vilnītim. Ar Jaundžeikaru viņa neesot tikusies vai sazvanījusies, taču starpnieks informācijas piegādē bijis kāds Jaundžeikara labs paziņa - KNAB darbinieces radinieks. Jaundžeikaram netiek inkriminēta paša noslēpuma izpaušana, bet gan uzkūdīšana, savukārt šīs kūdīšanas galvenais ierocis esot bijusi nauda. Cik maksāts par vērtīgās informācijas iznešanu ārpus KNAB sienām, vēl skaidrošot izmeklēšana. KNAB amatpersona ar izmeklētājiem, visticamāk, sadarbojoties, jo atrodas uz brīvām kājām, vēstīja "Nekā personīga".
Pats Jaundžeikars gan uzsvēra, ka KNAB viņam nekādus noslēpumus nav uzticējis un no viņa zemnieku saimniecības nekāda informācijas noplūde neesot notikusi. Toreiz Jaundžeikars uzsvēris, ka viņa prioritāte pašlaik ir sakārtot savu veselību - viņam gaidāma sirds operācija.
Vēlāk viņam arī tika atcelts piemērotais drošības līdzeklis apcietinājumu un tā vietā piemērots aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām.
No Valsts kancelejas noplūst dokumenti par "airBaltic" prasību pret valsti
2013. gadā Drošības policija sāka kriminālprocesu, lai izmeklētu kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar ar aviokompānijas "airBaltic" vadītāja Bertolda Flika prasību pret valsti. Izmeklēšanā Drošības policija pratināja vairākus Tieslietu ministrijas darbiniekus, tostarp tā brīža valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski.
Latvijas Televīzija vēstīja, ka kriminālprocesā kratīšanas veiktas toreizējās Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes palīga Ivara Mēkona darbavietā un dzīvesvietā. Izmeklēšanas darbības drošības dienests bija veicis LTV Ziņu dienestā.
2013. gada 23.septembrī Latvijas Televīzija rīcībā bija nonācis Valsts kancelejas sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu. Atzinumā Valsts kanceleja bija secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar aptuveni 21,34 līdz 22,77 miljonu eiro kompensāciju izmaksu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. Mēkons dokumentā norādīja, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība varētu tikt atzīta par pamatotu.
LTV rīcībā esošā informācija liecināja, ka Mēkons atzinis, ka valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
Dienu pēc publiski izskanējušās informācijas Valsts kanceleja paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Toreiz Mēkons žurnālistiem pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments. Viņa ieskatā, tas nopludināts ar mērķi mainīt Valsts kancelejas viedokli.
Saistībā ar dokumentu noplūdi toreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņoja, ka Valsts kancelejas darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju. Pēc viņas teiktā, jau Valda Dombrovska (V) valdības laikā dažādās tīmekļa vietnēs parādījušās klasificētu dokumentu kopijas.
Vēlāk gan kriminālprocesu izbeidza saistībā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos, lai arī iepriekš Drošības policija atzina, ka ir noskaidrots, no kuras iestādes nopludināts dokuments. Drošības policija gan iestādes nosaukumu neatklāja. Savukārt 2013. gada izskaņā Drošības policija lūdza Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.
Noplūst informācija par Brokai neiedoto pielaidi valsts noslēpumam
2014. gada vasarā Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) vērsās Drošības policijā, lūdzot sākt izmeklēšanu par faktu, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) amatpersonas varētu būt prettiesiski izpaudušas valsts noslēpumu saturošās ziņas politiķiem.
2014. gada 9. jūnijā SAB paziņoja, ka pieņemts lēmums atteikt izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumiem toreizējai tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), apšaubot viņas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. SAB lēmums ir klasificēts kā valsts noslēpums un nav izpaužams, bet par tā izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība.
SAB vadītājs Jānis Maizītis LTV atzina, ka viņam esot zināms, kā veidojusies informācijas aprite šajā jautājumā. "Es zinu, kas notika, kā un kāpēc notika. Varu teikt, ka SAB šo informāciju zina vien pāris cilvēku, šī informācija nav izpausta," skaidroja SAB priekšnieks, atkārtoti uzsverot, ka ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nav iepazīstināta ar šī lēmuma saturu. Maizītis skaidroja, ka SAB rūpīgi monitorē informāciju par Brokas pielaides gadījumu un līdz šim brīdim politiķu teiktajā nav manījis neko tādu, kas liecinātu, ka politiķi tiešām zinātu lēmuma saturu un būtu publiski izpauduši iemeslus, kāpēc Brokai nav izsniegta augstākā pielaide valsts noslēpumam.
Portāls "pietiek.com" savukārt 2014. gada 26. jūnijā vēstīja, ka bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijā atklājis, ka vēl pirms Brokas stāšanās amatā no SAB esot saņemtas "indikācijas".
Arī Straujuma medijiem paziņoja, ka Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai. Savukārt SAB noliedza, ka par to būtu informējis Straujumu, skaidrojot, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi birojs premjeri nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur. Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija, uzsvēra SAB.
Vienlaikus arī Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (V) laikrakstā "Latvijas Avīze" publiski paziņoja, ka "zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam".
Rezultātā gan Drošības policija lēma nesākt kriminālprocesu par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar atteikumu izsniegt toreizējai tieslietu ministrei Brokai pielaidi valsts noslēpumam, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!