'Viss kārtībā, strādājiet tālāk,' – 'Maxima' darbiniekiem teikuši apsargi  (50)

Stājoties tiesas priekšā kā lieciniece tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, viņa sacīja, ka nu jau daudz ko no tā laika neatceroties. Traģēdijas brīdī viņa Priedaines ielas "Maxima" veikalā neesot strādājusi, jo bijusi darba nespējā. Veikalā tobrīd viņa bija nostrādājusi kādus trīs mēnešus, taču zināja teikt, ka šajā laikā tajā vairākkārt esot skanējis trauksmes signāls.

Komentējot savu rīcību trauksmes signalizācija laikā, viņa skaidroja, ka vērsusies pie atbildīgajiem kolēģiem un apsargiem, lai noskaidrotu tās iemeslu. "Prasījām, kas notiek, bet mums teica, ka viss kārtībā, strādājiet tālāk," stāstīja lieciniece.

Runājot par viņas darbā pieņemšanas procedūru, sieviete atcerējās, ka aizgājusi ar veikala vadītāju parunāt, nosūtījusi savu CV un uzaicināta uz pārrunām. Pēc tā viņa pieņemta darbā un sākusi strādāt. Pēc tam viņai veikala ofisā iedoti trīs žurnāli, kuros jāparakstās par dažādām instruktāžām. "Izlasīt neko nelika. Apmācības darba drošības jautājumos nebija, lika tikai parakstīties," stāstīja lieciniece.

Tāpat viņa minēja, ka neviens neesot viņu instruējis. Darba devējs neiepazīstināja ar rīcību ugunsgrēka gadījumā. "Ja godīgi, es nezināju, kuri ir tās izejas. Man nolika priekšā žurnālus, kur jāparakstās. Un viss," liecināja jaunā sieviete. Arī par drošības zīmēm un to nozīmi viņai neesot bijis zināms. No viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības gan izriet, ka viņa zinājusi, ka kopumā veikalā ir trīs izejas.

Sieviete gan skaidroja, ka riskus drošības situācijai veikalā nemanīja. "Būtībā, kad skanēja signalizācija, mums teica, ka jāturpina strādāt," klāstīja lieciniece, minot arī, ka briesmu gadījumā veikalā netika nodrošināta iespēja pamest darba vietu. Vienlaikus viņa atzina, ka gadījumā, ja redzētu reālus draudus savai dzīvībai vai veselībai, viņa nejautājot veikala telpas atstātu.

Arī citu darbinieku rīcība trauksmes signāla skanēšanas laikā bijusi tāda pati. Proti, viņi pie apsardzes darbiniekiem skaidrojuši, vai kas noticis un vai jāiet ārā. Saņēmuši atbildi, ka jāturpina strādāt, viņi turpināja darbu.

Arī veikala "Maxima" darbinieks Pēteris Kisiļevs, kurš, kā liecināja tiesā, Priedaines ielas veikalā nostrādājis no tā "pirmās līdz pēdējai dienai", atminējās, ik pa laikam nostrādājusi signalizācija.

Kad tā noticis, viņš devies uz izeju. Pa ceļam viņš saticis apsargu, kurš apgalvojis, ka viss pārbaudīts un nekas neesot noticis. Šajās situācijās apsargi ik pa laikam aicinājuši tautu pamest telpas, bet "tauta nav gājusi ārā, tā vietā nereti pasūtīja viņus ar trīsstāvīgiem vārdiem".

Kiseļevs minēja, ka manījis plaisas veikala iekštelpu sienās, par kurām informējis veikala vadību. Piemēram, veikala zivju nodaļā, kur pēc tam ieradušies būvnieki.

Tāpat liecinieks atminējās, ka apmācības darba drošības jautājumos neesot bijušas, bet instruktāža esot notikusi. To veikusi pirmā veikala vadītāja.

Abi liecinieki uzņēmumā "Maxima Latvija" vairs nestrādā. Viņi darbu uzteikuši uzreiz pēc traģēdijas.

Savukārt kāda cita lieciniece, "Maxima Latvija" joprojām strādājošā Solvita Dmitrijeva savu stāstījumu tiesā sāka ar frāzi: "Neko nezinu, neinteresējos par to." Atbildot uz tiesas jautājumiem, Dmitrijeva sacīja, ka notikuma dienā veikalā nestrādāja, bet bija un joprojām ir "Maxima Latvija" darbiniece.

Uzņēmumā un arī Priedaines ielas veikalā viņa par vitrīnas darbinieci strādājusi kopš tā atvēršanas dienas. Sieviete skaidroja, ka darbā pieņemta pēc tam, kad aizgājusi uz pārrunām uzņēmuma ofisā.

Vaicāta par darba drošības apmācībām, Dmitrijeva atminējās, ka apmācības neesot bijušas, taču viņai izlasīt iedotas lapas, kas bija jāparaksta. "Ja godīgi, es nelasīju," sacīja lieciniece.

Arī trešdien ceturtā uz tiesu uzaicinātā lieciniece Žanna Kirčenko klātesošajiem skaidroja, ka traģēdijas dienā darbā neesot bijusi. Tā bijusi viņas pēdējā brīvdiena. Uzņēmumā viņa strādā kopš 2007. gada ar pārtraukumiem. Viņas sākotnējā darba vieta bijis veikals Kurzemes prospektā. Savukārt Priedaines ielas veikalā viņa strādā kopš 2011. gada 23. novembra.

Atceroties, kā pieņemta darbā, viņa klāstīja, ka Bauskā nodarbinātības aģentūra rīkojusi tikšanos, kurā īsi pirms tā atklāšanas meklēti darbinieki tieši Kurzemes prospekta veikalam.

Vaicāta par apmācībām darba drošībā, sieviete liecināja, ka ofisā viņai iedoti ugunsdrošības noteikumi. "Mēs izlasījām un parakstījāmies. Tur bija dažāda veida instrukcijas," atminējās sieviete, liecinot, ka pēc tam veikala ofisā vadītāja viņai mutiski skaidrojusi noteikumus. Vaicāta par praktiskām demonstrācijām saistībā ar darba drošību, sieviete gan atzina, ka "tas notiek tikai tagad".

Viņa atzina, ka visus daudzos papīrus par darba kārtības un ugunsdrošības noteikumiem "retais izlasa līdz galam", bet par evakuācijas izejām viņa zinājusi. Viņa ir izlasījusi daļu darba drošības un kārtības noteikumu instrukcijas un lasītais bijis viņai saprotams.

Atbildot uz apsūdzētās "Maxima Latvija" darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas aizstāves, zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas jautājumu par valodas izmantošanu pirmstiesas izmeklēšanā, Kirčenko skaidroja, ka izmeklētājs viņai vaicājis, kādā valodā viņa sniegs liecību. Sieviete atbildējusi, ka viņai vienalga – latviešu vai krievu, bet tā kā izmeklētājs bijis krievu valodā runājošais, tad liecība sniegta krieviski. Tādējādi, iespējams, radusies neprecizitāte pirmstiesas sniegtajā liecībā, kur minēts, ka Kirčenko strādājusi kasē.

Ceturtdien tiesā viņa skaidroja, ka "savu mūžu kasē neesmu strādājusi, esmu pārdevēja".