Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ceturtdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētās uzņēmuma "Maxima Latvija" darbinieces Innas Šuvajevas aizstāve, advokāte Jeļena Kvajtkovska pieteica lūgumu no būvniecības procesa veicējiem Priedaines ielas 20 objektā izprasīt darba aizsardzības dokumentus.
Lūgums izsauca krasas diskusijas starp lietas dalībniekiem. Savu lūgumu Kvatkovska bija iesniegusi tiesā pirms ceturtdienas sēdes iesnieguma formā. Iesniegumā, ko nolasīja tiesa, advokāte skaidrojusi, ka būvniekiem bijis pienākums veikt noteiktus pasākumus darba aizsardzības jomā – noteikt un novērtēt riskus būvprojektā, savukārt Valsts darba inspekcijai (VDI) jāīsteno tieša kontrole un uzraudzība darba aizsardzībā būvprojektā. Līdz ar to Šuvajevas aizstāve uzskata, ka nepieciešams noskaidrot, vai prasības izpildītas gan no būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem, gan kontrolējošās valsts iestādes.
Iesniegumā tiesai esot uzskaitīti 20 uzņēmumi, no kuriem lūgts dokumentus izprasīt, tāpat atzīmēts, ka nepieciešami tādi dokumenti kā darba vides risku novērtējums, darba aizsardzības pasākumu plānus un instrukcijas, kas bija aktuālas 2013. gada 21. novembrī, kad notika traģēdija, kā arī citus dokumentus, kuros noteiktas atbildīgās personas darba aizsardzības jautājumos.
Tāpat lūgts pieprasīt no uzņēmuma SIA "Re&Re" informāciju un dokumentus, kas norādītu, vai uzņēmums iesniedzis VDI paziņojumu par būvdarbu veikšanu Priedaines ielas 20 objektā.
Tiesā Kvjatkovska piebilda, ka lūgumā ir norādīts arguments, kāpēc to lūdz apmierināt tagad. No viņas teiktā izriet, ka uzņēmējam ir pienākums šādu informāciju glabāt trīs gadus, kas nozīmējot, ka pēc 2016. gada tā vairs nebūšot pieejama. "Lai nebūtu tā, ka tas būs par vēlu un informācijas vairs nebūs," skaidroja advokāte.
Vēl viņa minēja, ka veikals atradies ekspluatācijā nodotā ēkā, tāpēc noskaidrojams, vai VDI pati veikusi pārbaudes objektā. Attiecīgi no tā tad arī skaidrojams, kāds bijis inspekcijas atzinums. "Mēs gribētu šo situāciju noskaidrot, un tad domāt par to, vai kompetenta un pilnvarota iestāde ir veikusi savu uzdevumu," klāstīja Kvjatkovska.
Pret šādu lūgumu iebilda gan valsts apsūdzības uzturētāji, gan cietušo aizstāvis, advokāts Aldis Gobzemes. Prokurors Kaspars Cakuls tiesā sacīja, ka lūgums prokuratūras ieskatā esot pilnīgi noraidāms, jo neesot saprotams, kā šie dokumenti varētu būt saistīti ar Šuvajevas apsūdzību. Viņš norādīja, ka dokumenti nav saistīti ar Šuvajevai celto apsūdzību, jo tad tiktu sākts kriminālprocess likumā noteiktajā kārtībā.
Arī Gobzems tiesā sacīja, ka Kvjatkovskas lūgums ir noraidāms, jo neesot pierādījumu, ka Kvjatkovska pati nav varējusi savākt šo informāciju. Tāpat Gobzems argumentēja, ka no iesnieguma neesot saprotams, ko tad šie dokumenti pierāda.
Savukārt SIA "Maxima Latvija" juridiskās palīdzības sniedzējs, advokāts Aleksandrs Berezins pievienojās Kvjatkovskas lūgumam, norādot, ka viņa ieskatā tas ir apmierināms, jo ir ciešā cēloņsakarībā ar celto apsūdzību. Arī apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks tiesai pauda, ka Kvjatkovskas lūgums ir apmierināms, papildus norādot, ka ziņas izprasa procesa virzītājs, kas ir tiesa, nevis advokāti. Viņš skaidroja, ka šie dokumenti varētu parādīt jumta būvdarbu norisi un darba drošības ievērošanu.
Tiesa lēma Kvjatkovskas lūgumu, kuru papildinājis Zvejsanieks noraidīt, jo argumenti un apsvērumi nav attiecināmi uz Šuvajevai celto apsūdzību. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt.
Tiesa lietā pasludināja pārtraukumu līdz 28. oktobra pulksten 10.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
