5. oktobrī Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) ar lepnumu Olaines cietumā atklāja jauno centru, kas uzbūvēts trīs gados. Portāls "Delfi" paviesojās jaunajā centrā, kurā oktobra beigās ieradīsies 80 cilvēki no visiem Latvijas cietumiem.
Jaunatklātās telpas ir gaišas. Starp pelēcīgajām sienām vietumis parādās arī kāda dzīvespriecīgāka krāsa. Centrs sadalīts astoņās nodaļās, un katrā no tām tādās kā noslēgtās kopienās dzīvos 24 vai 25 ieslodzītie.
Viņiem būs pieejami sociālie darbinieki, psihologi un citi centra darbinieki, kuri sniegs atbalstu ikdienā, kā arī centīsies uzlabot potenciālās resocializācijas iespējas, sagatavojot centra iemītniekus dzīvei brīvībā.
Patlaban no visiem Latvijas cietumiem izdevies apzināt aptuveni 80 vīriešus, kuri pirmie sāks programmu Atkarīgo centrā. Viņi centrā ieradīsies oktobra beigās.
Dažādas atkarības Latvijas ieslodzījuma vietā ir problēma, žurnālistiem skaidro IeVP priekšniece Ilona Spure. Viņas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no visiem ieslodzītajiem ir narkotiku atkarība, kas esot augsts rādītājs.
Runājot par jauno centru un pieeju resocializācijai, Spure min, ka liela daļa ieslodzījumā esošo cietumā nonākuši tieši narkotiku dēļ – vai nu tā būtu lietošana, izgatavošana, glabāšana, realizācija vai pārvietošana. Tāpēc ir svarīgi censties panākt, lai pēc soda izciešanas šīs personas ieslodzījumā vairs nenonāk, un, lai to panāktu, jāmēģina samazināt atkarība no šīm vielām.
"Tā ir neraksturīga funkcija mums, un Latvijā esam pacēluši augstu latiņu – tas ir pilnīgi kaut kas jauns Latvijā," sacīja Spure, pieminot, ka, piemēram, Norvēģijā šādi centri, lai arī diezgan mazā skaitā, ir un darbojas ar panākumiem.
Vaicāta, kāda ir pašu ieslodzīto attieksme pret šādu iespēju, centra direktore Ilze Ušacka uzsver, ka tas ir un būs tikai brīvprātīgs pasākums. Neviens tajā iesaistīties ar varu netiks spiests.
Tāpat, lai iestātos programmā un dotos dzīvot slēgtā kopienā kādā no Atkarīgo centra nodaļām, ieslodzītajiem būs jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Ieslodzītajam būs jāsaprot un jāatzīst, ka viņš ir atkarīgs. Tāpat katram no pretendentiem nāksies piedalīties trīs līdz piecās intervijās ar IeVP centra speciālistu, un, visbeidzot, jāpieņem lēmums, vai viņš vēlas uz centru doties, vai nē.
Jaunās un labiekārtotās telpas liek bažīties, vai pieprasījums pēc šādas iespējas vairākkārt nepārsniegs piedāvājumu, un vai uz šo iespēju iestāties programmā neveidosies garas rindas. Ušacka skaidro, ka katram no ieslodzītajiem centrā būs jāmāk strādāt grupā, kā arī jāievēro noteikumi.
"Atkarīgo centra nodaļās no daudz kā būs jāatsakās, un visi nevar ar to samierināties," nosaka Ušacka, kā piemēru minot, ka nodaļā būs tikai viens televizors, tāpēc ieslodzītajiem nāksies vairāk kooperēties un vienoties, ko labāk skatīties.
Arī projekta vadītājs Māris Luste min, ka ieslodzīto iepriekšējās negatīvās aktivitātes tiks kompensētas ar citām, piemērām, būs vairāk sportisku aktivitāšu un sadzīves darbu, piemēram, ieslodzītajiem nodaļās būs jāmazgā veļa un jāapgūst tādas gluži ikdienišķas iemaņas kā ēst gatavošanas pamati.
Luste uzsver, ka bieži izskan informācija, ka atkarīgos ieslodzītos centā ārstēs, bet tā neesot patiesība. "Mēs neārstējam, tā nav mūsu funkcija. Mēs esam soda izciešanas iestāde. Šī programma, varētu teikt, ir ceļš uz ārstniecību, bet primāri tā ir resocializācija," skaidro Luste.
Atkarīgo programma radīta vīriešiem, bet IeVP neizslēdz iespēju, ka nākotnē vienu nodaļu varētu atvēlēt arī sievietēm. Spure uzsver, ka 90% no visiem ieslodzītajiem Latvijā ir vīrieši. Tikai 9% –sievietes. Vienlaikus viņa atzīst, ka arī sievietes, kuras izcieš cietumsodu, paudušas vēlmi iesaistīties programmā. Kamēr šādas iespējas vēl nav, viņām speciālisti skaidro, kā cīnieties ar atkarībām gan ieslodzījuma vietā, gan turpināt šo cīņu brīvībā.
Norvēģijas Korekcijas dienesta direktorāta Starpuatiskās nodaļas direktors un bijušais Oslo cietuma priekšnieks Kims Ekhaugens norāda, ka Norvēģijai ir bijusi ievērojama pieredze darbā ar ieslodzītajiem, kuri sirgst ar atkarību no narkotikām vai alkohola. Viņš pauda cerību, ka Latvijas kolēģi no šīs pieredzes varēs mācīties.
Vaicāts par to, kāds viedoklis viņam radies par Latvijas cietumu sistēmu, Ekhaugens norādīja, ka ir pabijis tikai dažos Latvijas cietumos, bet viņš min, ka cietumu sistēma jebkurā valstī ir sabiedrības atspulgs. "Daži cietumi ir labāki, citi – sliktāki, bet Norvēģijā arī ir tieši tāpat," rezumē Norvēģijas pārstāvis.
Savukārt, taujāts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, viņš uzsver, ka visa pamatā ir cilvēki, kas strādā cietumos. Ieslodzījuma vietu darbiniekiem ir jābūt labi izglītotiem un pietiekamā daudzumā – tikai tad var sākt runāt par sistēmas uzlabošanu.
Runājot par infrastruktūru, viņš norāda, ka cietumos būtu nepieciešams likvidēt tā saucamās guļamzāles, proti, plašas telpas, kurās guļ vairāk nekā divi cilvēki. "Dubultās kameras ir perfektas, vairāk cilvēku [vienā telpā] nevajag," sacīja Ekhaugens.
Kopējais projekta finansējums ir mazliet vairāk nekā 8,5 miljoni eiro, bet lielākā daļa naudas izmantota tieši šī centra būvniecībai. Tie ir vairāk nekā 5,38 miljoni eiro, ieskaitot PVN. Ar finansējumu centra tapšanā palīdzējuši norvēģi. Norvēģijas finanšu instrumenta programma segusi 85% no kopējām būvniecības izmaksām, bet 15% nākuši no valsts budžeta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
