Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu tiesai nodeva pirms aptuveni diviem gadiem. Aptuveni pusotru gadu pēc pirmās sēdes izdevies nopratināt gandrīz visus uzaicinātos lieciniekus, taču prognozēt, kad varētu būt gaidāms nākamais solis – tiesas debates – lietas prokurors atturas.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Agris Skradailis portālam "Delfi" skaidro, ka liecību sniegšanai tiesas sēdē tikai liecinieka statusā kopumā plānots izsaukt 91 personu. "Uz šo brīdi aptuveni deviņas desmitdaļas no minēto liecinošo personu kopskaita jau ir uzaicinātas sniegt liecības," skaidroja prokuratūrā. Lielākā daļa no uzaicinātajiem ir arī liecinājuši.
Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnija vakarā. Valsts policija par notikušo ugunsnelaimi toreiz sāka kriminālprocesu. 2014. gada jūnijā policija lietu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai un jau tā paša gada 10. oktobrī prokuratūra lietu nodeva tiesai, apsūdzot trīs personas.
Uz apsūdzēto sola sēdās Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī darbinieki Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka toreiz informēja, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.
Vienlaicīgi prokurors tiesai nodeva krimināllietu arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.
2015. gada 17. februārī toreiz vēl Rīga pilsētas Centra rajona tiesa sāka iztiesāt tā dēvēto Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu. 2015. gada 1. martā Centra rajona tiesa tika reorganizēta, pārceļot tās tiesnešus darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un citās noslogotākajās pilsētas tiesās. Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu iztiesāja tiesnesis Imants Dzenis, kurš pēc reorganizācijas tika pārcelts uz Vidzemes priekšpilsētas tiesu.
Lietā par cietušo atzīta Finanšu ministrija.
Jau pirmajā sēdē apsūdzēto uzņēmumu SIA "Re&Re" un pilnsabiedrības "SBRE" aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks pieteica lūgumu atcelt arestu abu uzņēmumu naudas līdzekļiem. Arī SIA "Friteks LV" pārstāvis tiesai lūdza atcelt uzņēmuma mantai un naudas līdzekļiem uzlikto arestu. Toties "Skonto Būve" pārstāvis Edgars Savickis tiesā toreiz norādīja, ka uztur jau lietas materiālos esošo un iepriekš pieteikto lūgumu par procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu izbeigšanu pret "Skonto Būvi".
2014. gada jūnijā tiesa ir pilnībā atcēla procesa virzītāja pieņemto lēmumu par uzlikto arestu SIA "Skonto būve" kontiem un transporta vienībām. Savukārt pilnsabiedrības "SBRE" kontiem arestu toreiz saglabāja kā nodrošinājumu Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un ēkas atjaunošanai, bet pilnībā noraidīja pilnsabiedrības "SBRE" sūdzību par lēmumu uzlikt arestu visiem "SBRE" kontiem un automašīnām.
2015. gada martā tiesa lēma jautājumu par mantas un kontu arestu Rīga pils ugunsgrēka lietā, atceļot tos būvniekiem. Lēmums par mantas un kontu arestu tika pieņemts, jo pilnsabiedrība "SBRE" un "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza vienošanos. Tajā būvnieki apņemās atjaunot ugunsgrēkā izpostītās telpas par saviem līdzekļiem un tam paredzētā kontā iemaksāja 4,8 miljonus eiro. Tieši šāda summa bija aplēstie zaudējumi.
Ja tiesa atzīs būvnieku vainu ugunsgrēkā, uzņēmumi naudu neatgūs, bet, ja tiesa apsūdzētos attaisnos, valsts maksās par paveiktajiem darbiem.
Prokurors Skradailis portālam "Delfi' norādīja, ka, viņaprāt, tiesas izmeklēšana notiek visai raiti, jo ir paveikts samērā ievērojams darba apjoms. Tomēr, lai nonāktu līdz apsūdzēto nopratināšanai tiesas sēdē, vēl ir nepieciešams uzklausīt tās atsevišķās liecinošās personas, kuras dažādu iemeslu dēļ līdz šim nav ieradušās tiesas sēdē. Tāpat prokurors neizslēdz iespēju, ka būs nepieciešams uzklausīt citus lieciniekus, kuri tiks aicināti papildus no aizstāvības puses un pārbaudīt aizstāvības pierādījumus.
Vaicāts par lietas sarežģītības pakāpi, apsūdzības uzturētājs atzina, ka minētā krimināllieta ir visai apjomīga un vērtējama arī kā juridiski sarežģīta, ievērojot gan lietā iesaistīto personu skaitu, gan veikto procesuālo darbību daudzumu, tostarp to, ka lietā ir jāvērtē ne tikai fizisko personu, bet arī juridisko personu līdzdalība un atbildība.
Prokurors patlaban atturas no prognozēm, kad provizoriski varētu nonākt pie debatēm un kad būtu gaidāms pirmās instances spriedums. Patlaban lietas dalībnieki saskaņojuši turpmāko tiesas sēžu grafiku 2017. gada pirmajam pusgadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!