Izbeidz tiesvedību autovadītāja pieteikumā pret Rīgas domi pēc iebraukšanas nenorobežotā bedrē  (13)

Kā savā lēmumā norādījusi tiesa, saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī, tāpat ceļa pārvaldītājam ir pienākums atlīdzināt personām zaudējumus, kas tām radušies ceļa pienācīgas neuzturēšanas gadījumā. Tomēr "īpašuma nepietiekama apsaimniekošana, ko pieļāvis ceļa pārvaldītājs, ir civiltiesisks delikts, ņemot vērā, ka ceļu uzturēšana izriet no privāttiesiskām īpašuma un valdījuma attiecībām," teikts tiesas lēmumā.

"Tādējādi kaitējuma atlīdzības prasījums, kas tiek pamatots ar īpašuma nepietiekamu apsaimniekošanu, ir atzīstams par civiltiesisku prasījumu, un atbilstošs atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā kārtībā," norādījusi tiesa, piebilstot, ka "tādējādi kaitējuma atlīdzības prasījums, kas tiek pamatots ar īpašuma nepietiekamu apsaimniekošanu, ir atzīstams par civiltiesisku prasījumu un atbilstošs atlīdzinājums ir piedzenams civilprocesuālā kārtībā".

Šis lēmums vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā 14 dienu laikā.

Pieteicējs sacīja, ka lēmumu pārsūdzēt neplāno, bet tā vietā viņš apņēmies vērsties pret Rīgas domi civilprocesuālā kārtībā, kā to norādījusi administratīvā tiesa.

Šoferis apgalvo, ka 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. "Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota," apgalvo autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē viņš konstatējis, ka automašīnai sākusi vibrēt stūres iekārta, kas, viņaprāt, "nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami". Autovadītājs telefoniski paziņojis par bīstamo bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Vēlāk autoservisā konstatēts, ka bedrē iebraukušā spēkrata labajam priekšējam ritenim ir bojāta riepa un saliekts disks. Servisa darbinieks par riteņa bojājumiem noformējis defektācijas aktu, saskaņā ar kuru zaudējumu novēršana autovadītājam izmaksātu 52 eiro.

Autovadītājs bija vērsies Rīgas domes Satiksmes departamentā, prasot atlīdzināt zaudējumus defektācijas aktā norādītajā apmērā. Šoferis atsaucies uz likuma "Par autoceļiem" 1.panta 2.daļu, kas paredz, ka pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, kā arī Ceļu satiksmes likuma 6.panta 1.daļas 3.punktu, kas nosaka, ka ceļa pārvaldītājam ir pienākums "nodrošināt, lai nekavējoties tiktu novērsti šķēršļi, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt bīstamo vietu aprīkošanu ar atbilstošiem satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem līdz šo šķēršļu likvidēšanai".

Satiksmes departaments autovadītājam atteicis zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pēc negadījuma "nav objektīvi fiksēti transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, līdz ar to nevar objektīvi spriest par bojājumu un zaudējumu apmēru un to cēlonisko sakaru ar iespējamo iebraukšanu bedrē". Departaments skaidrojis, ka bojājumi transportlīdzeklim varēja rasties, nevis iebraucot Valdemāra ielas bedrē, bet kādā citā vietā. Tāpat atbildē autovadītājam uzsvērts, ka, ievērojot visas Ceļu satiksmes noteikumu prasības, viņš būtu varējis bedri savlaicīgi pamanīt un apbraukt vai nobremzēt pirms tās, neapdraudot citus satiksmes dalībniekus.

Autovadītājs nepiekrita Satiksmes departamenta paustajam, tāpēc viņš nolēma ar papildu argumentiem vērsties Administratīvajā rajona tiesā.