DP preses sekretāre Līga Pētersone norādīja, ka kriminālprocess tika sākts šogad 27. septembrī, izvērtējot ilgākā laika periodā pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju.
DP izmeklēšanas interesēs šobrīd nevar sniegt plašākus komentārus, tostarp netiek atklāts, kura tiesa lēmusi par apcietinājuma piemērošanu un kāds ir aizdomās turētās personas dzimums.
Saskaņā ar likumu rajona līmeņa tiesas lēmumu par apcietinājumu var pārsūdzēt apgabaltiesā.
Jau ziņots, ka DP attiecīgo personu 15. novembrī aizturējusi, pamatojoties uz Krimināllikuma pantu par spiegošanu, proti, par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij tieši vai ar citas personas starpniecību.
Šajā kriminālprocesā tika veiktas arī tiesas sankcionētas kratīšanas piecos objektos. Par spiegošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka pērn joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti. Pagājušajā gadā darbību Latvijā turpināja arī citu Eiropas Savienībā (ES) un NATO neietilpstošo valstu izlūkdienestu pārstāvji, taču viņu radītie riski Latvijas drošībai bija salīdzinoši zemi.
DP rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015. gada pirmajā pusgadā Krievijas specdienestu lielāko interesi izraisīja Latvijas prezidentūra ES Padomē, tomēr visā pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja izrādīt stabilu interesi par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī Latvijas valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju darbu.
Tāpat Krievijas specdienesti turpināja izrādīt interesi par pārrobežu sadarbības projektiem, ko var izmantot kā piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai pret Latviju. Joprojām viens no galvenajiem Krievijas specdienestus interesējošās informācijas iegūšanas avotiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri apmeklē Krieviju.
Saskaņā ar DP rīcībā esošo informāciju pārskata periodā Krievijas specdienesta darbinieki, izmantojot arī citu Krievijas varas iestāžu piesegu vai atbalstu, uz robežas un pierobežas zonā, kā arī mazākā mērā Krievijas teritorijas iekšienē regulāri iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par sociāli politisko situāciju Latvijā, ekonomisko vidi, kā arī valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju personālu un darbības taktiku.
DP vērtējumā joprojām lielākajiem vervēšanas riskiem ir pakļauti partiju pārstāvji, valsts un pašvaldību institūciju augstākā un vidējā līmeņa amatpersonas, kam ir pieeja Krievijas dienestus interesējošajai informācijai vai svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā.
Tāpat pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi tradicionāli izraisa valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas vai ar tām saistītās personas, kuras ir informētas par šo institūciju personālu, veiktajām darbībām, materiāltehniskajām spējām.
Paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem ir pakļautas arī akcīzes preču nelikumīgā pārvietošanā no Krievijas uz Latviju iesaistītās personas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
