Pēc apsūdzētā Lozes lūguma apgabaltiesa pratinās Šķēli  (65)

Tiesa sēdes sākumā Lozem jautāja, vai tad, kad liecinieks tika pratināts trīs reizes pirmajā instancē, apsūdzētais viņam uzdeva jautājumus, jo tāda iespēja jau bija. Loze komentēja, ka viņš neuzdeva jautājumus lietas iztiesāšanas gaitā pirmajā instancē, jo paļāvās uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Savukārt prokurors Monvīds Zelčs izteicās, ka Lozes arguments par to, ka ir advokāts un nevar liecināt par attiecībām ar klientu, nav pamatoti, uzsverot, ka Loze krimināllietā nav liecinieks, bet gan apsūdzētais. Tāpat prokurors norādīja, ka no bankas izziņām, ko iesniedza Loze, nav skaidrs, kādus maksājumus tieši viņš saņēmis no Šķēles.

Tāpat Zelčs izteicās, ka Lozes pieteikums rada šaubas par Šķēles liecību pilnīgumu, viņš nav liecinājis par jebkādu savu lomu konkrētajā lietā. Valsts apsūdzības uzturētājs pauda, ka Šķēle būtu aicināms papildu pratināšanai, lai saprastu Šķēles lomu projektā.

Zelčs arī izteicās, ka no Lozes vai viņa biroja būtu jāizprasa izrakstītie rēķini par juridiskās palīdzības sniegšanu, izraksti par pakalpojumiem, līgumi. Līdz ar to prokurors lūdza tiesai šos dokumentus izprasīt no Lozes un viņa biroja. Ja tādi tiktu iesniegti, tad sākotnēji būtu nopratināms pats Loze un pēc tam Šķēle.

Loze lūdz noraidīt prokurora lūgumu, jo viņš to nevar darīt Advokatūras likuma dēļ.

Klātesošie aizstāvji pauda uzskatu, ka gadījumā, ja Lozem savai aizstāvībai ir vajadzīgs šis liecinieks, tad viņam uz to ir tiesības. Tāpat vairāki aizstāvji sacīja, ka prokurora lūgums būtu noraidāms, jo nav pieļaujama ziņu iegūšana no advokāta par pakalpojumu saturu.

Tiesa pēc neilga pārtraukuma lēma apmierināt Lozes lūgumu par Šķēles aicināšu uz nopratināšanu, bet prokurora lūgumu izprasīt papildu dokumentus noraidīja, uzskatot, ka tas ir nepamatots.

Šķēle tiks aicināts uz sēdi 14.decembrī.

Pēc neliela pārtraukuma prokurors tomēr lūdza tiesu pārskatīt trešdienas lēmumus par Lozes lūguma apmierināšanu, bet viņa lūguma noraidīšanu. Viņaprāt, rodas pretruna, jo gadījumā, ja tiesa apmierina lūgumu aicināt Šķēli, tad Lozes minētais Advokatūras likuma 6.pants liedz pieprasīt ziņas par pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu, tāpēc viņam rodas jautājums, par ko Šķēle tiks pratināts.

Zelčs uzsvēra, ka Advokatūras likuma 6.pantā norādīts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Tiesa norādīja, ka tas neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un tiesa nesaskata likumīgu pamatu lēmumu pārskatīt.

Vēl prokurors atkārtoti vēlējās pieteikt lūgumu par atsevišķu dokumentu pievienošanu krimināllietas materiāliem - arhīva lietas dokumentu pievienošanu. Viņš norādīja, ka apgabaltiesa iepriekš neapmierināja šo lūgumu, un valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka tas ir netaisnīgi, jo tika apmierināts aizstāvības lūgums par konkrētu arhīva lietas dokumentu pievienošanu. Prokurors šeit pauda neapmierinātību ar tiesas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, uzskatot, ka tie pieņemti bez motivācijas, norādīja uz apsūdzības uzturētāja puses diskrimināciju un dubultstandartiem.

Par lūgumu tiesa lems nākamajā sēdē.

Saskaņā ar Lozes apgalvojumu viņš skandalozo slavu guvušajā projektā esot darbojies tieši Šķēles uzdevumā. "Digitālās televīzijas projektā es iesaistījos kā Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties projekta ieviešanas Latvijā procesā," tiesā iesniegtā dokumentā paudis advokāts.

Tiesai iesniegtajā dokumentā esot uzskaitīti fakti, par ko "Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt". Loze klāstot, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses.

Prokurors iepriekš pauda, ka Lozes izteikumi par darbošanos ekspolitiķa uzdevumā nedod pamatu pret Šķēli celt apsūdzību.

Jau ziņots, ka pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Harijam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Jurim Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.