Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs skaidroja, ka par konkrēto objektu Priedaines ielā 20 darbā pārrunu viņam nav bijis. Pēc traģēdijas tika pārvērtētas veiktās procedūras un to tiesiskums, tika veiktas pārbaudes. Tika konstatēts, ka pārbaudes notika atbilstoši Būvniecības likumam, un nav bijuši tādi pārkāpumi, kas varētu būt izraisījuši jumta sabrukumu. Tomēr tika saskatīts, ka projekts varēja būt noformēts rūpīgāk un kārtīgāk, atsevišķi dokumenti varēja būt labāk sakārtoti.
Vircavam bija jautāts, kuras personas parasti veic būvprojekta izvērtēšanu, viņam atbildot, ka tas ir atkarīgs no konkrētā projekta, bet parasti tie ir arhitekti, juristi, atsevišķos gadījumos ainavu arhitekti, kopumā tas ir dažāds speciālistu loks. Tāpat lietas dalībnieki interesējās par iesniegumu būvatļaujas pagarināšanai Priedaines ielas 20 projektam, uz ko Vircavs atbildēja apstiprinoši.
Tāpat procesā iesaistītie gribēja noskaidrot potenciālo būvvaldes rīcību gadījumā, ja tās rīcībā būtu informācija, ka notika ugunsgrēks uz lielveikala jumta. Vircavs klātesošajiem atgādināja, ka tādas informācijas būvvaldei tiešām nebija, bet sekojošās darbības būtu, pirmkārt, objekta apsekošana, ekspertīzes veikšanas pieprasījums, un atbilstoši tās rezultātam tiktu veikti konkrēti pasākumi, iespējams, uz laiku tiktu apturēti būvdarbi.
Vircavs arī atbildēja uz jautājumiem par pārbaužu veikšanu būvobjektā, un viņš norādīja, ka būvvalde veic preventīvu pārbaudi objektā pēc savas iniciatīvas, savukārt likumā tiek noteiktas obligātas pārbaudes reizes, piemēram, pirms būvatļaujas izsniegšanas. Viņš uzsvēra, ka būvvaldes pienākums ir pārbaudīt darbu kvalitāti attiecībā uz dokumentiem, proti, vai būvniecības fiziskais process noticis kvalitatīvi - pamatā tā ir tieši dokumentu pārbaude. Jautāts, vai pirmajā kārtā tika veikta preventīva pārbaude, Vircavs atbildēja, ka likumā nebija noteikta tādas veikšana.
Lietas dalībnieki Vircavam arī uzdeva gana vispārīgus jautājumus par būvniecības procesu, piemēram, ko nozīmē apsekot objektu pirms tā nodošanas ekspluatācijā, būvvaldes vadītājam skaidrojot, ka tādā gadījumā būvinspektors veic vizuālu apskati, pārbauda objekta atbilstību būvprojektam, pārliecinās par būves gatavību. Jautāts, vai tad, kad būvinspektors saņem apliecinājumu par būves gatavību, viņam pašam jāveic kādi pārrēķini, Vircavs sacīja, ka tiek izmantoti esošie dokumenti un nav jāveic pārrēķini.
Apsūdzēto aizstāvjus arī interesēja, vai personīgi tika vērtēta būvvaldes darbinieku rīcība attiecībā uz konkrēto objektu pēc traģēdijas, un būvvaldes vadītājs sacīja, ka tika izveidota darba grupa, kas vērtēja iesaistīto darbinieku lomu, taču netika konstatēti tādi pārkāpumi, kas tieši noveda pie traģēdijas, kā viņš norādīja jau nopratināšanas sākumā.
Vēl Vircavam tika uzdoti jautājumi, vai būvvalde pārbauda atsevišķi detalizāciju metāla konstrukcijām, detalizācijas risinājumus, uz ko viņš atbildēja, ka gadījumā, ja ir eksperta pozitīvs atzinums, tad būvvaldei nebija iemesla tam neticēt.
Tāpat aizstāvji Vircavam jautāja par būvvaldes kompetenci, izvērtējot abu kārtu tehnisko projektu, proti, vai būvvalde, saņemot otrās kārtas tehnisko projektu, pārbauda pēctecību un savietojamību ar pirmās kārtas tehnisko projektu, Vircavam paskaidrojot, ka, ja ir zināms, ka būvobjekts ir viens veselums, tad tiek ņemta vērā informācija par pirmo projektu.
Kā ziņots, 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
