Kā norādīts pieteikumā, pirmās instances tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā DLRTC nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums. Ja cietušajam ir nodarīti mantiskie zaudējumi, tad saskaņā ar likuma "Par gada pārskatiem" prasībām DLRTC bija pienākums šādus zaudējumus skaidri atspoguļot un paskaidrot savos 2003., 2004., 2005., 2006.gada pārskatos un 2006.gada likvidācijas bilancē.
"Jebkurā no šiem gadījumiem DLRTC valdei bija pienākums pieņemt konkrētu lēmumu vai nu konstatējot zaudējumus, vai arī konstatējot, ka DLRTC ir aktīvs - prasījuma tiesības pret "Kempmayer Media Limited" (KML) par līguma izpildi - un šādas prasījuma tiesības ir drošas un realizējamas. Ja prasījums ir nedrošs, tam ir jāveido attiecīgie uzkrājumi vai jānoraksta zaudējumos. Kā redzams no DLRTC 2003., 2004., 2005.gadu pārskatiem, DLRTC 2003.gadā bija peļņa, bet sākot ar 2004.gadu zaudējumi radās no tiesvedības ar KML un "Kempmayer Media Latvia" un no tā, ka DLRTC šajā laikā neturpināja digitālās televīzijas ieviešanu, taču no gadu pārskatiem neizriet, ka DLRTC tiktu radīti zaudējumi ar krāpšanu," tā uzsvērts pieteikumā.
Tiesai tiek norādīts, ka gada pārskati arī apstiprina apsūdzēto liecības daļā par to, ka digitālās televīzijas projekts tika mākslīgi pārtraukts, un tāpēc ir nepareizi inkriminēt apsūdzētajiem nodomu prettiesiski iedzīvoties vai sadārdzināt projekta izmaksas, jo šādas izmaksas pilnā apmērā būtu zināmas tikai projekta pabeigšanas gadījumā.
"DLRTC gada pārskati sniedz ziņas, kas aizstāvības ieskatā ir pamats apsūdzēto attaisnošanai. Šāda apsvēruma dēļ esmu spiests lūgt šādu dokumentu pievienošanu krimināllietas materiāliem," skaidroja apsūdzēto Andreja Ēķa un Andreja Zabecka aizstāvis Dmitrijs Skačkovs. Tāpat aizstāvis lūdz uzaicināt papildu lieciniekus, neviens no kuriem nav nopratināts ne pirmstiesas kriminālprocesā, ne pirmās instances tiesā.
Digitālās televīzijas krimināllietā tiesa nolēma uz 14.decembra sēdi nopratināšanai uzaicināt ekspolitiķi Andri Šķēli pēc apsūdzētā advokāta Jāņa Lozes lūguma.
Prokurors Monvīds Zelčs tomēr lūdza tiesu pārskatīt lēmumus par Lozes lūguma apmierināšanu, bet viņa lūguma noraidīšanu. Viņaprāt, rodas pretruna, jo gadījumā, ja tiesa apmierina lūgumu aicināt Šķēli, tad Lozes minētais Advokatūras likuma 6.pants liedz pieprasīt ziņas par pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu, tāpēc viņam rodas jautājums, par ko Šķēle tiks pratināts.
Zelčs paskaidroja, ka rodas būtiska pretruna, jo tiesa, atsaucoties uz atsevišķu aizstāvju viedokli, uzskatīja, ka Lozem vai viņa advokātu birojam pēc likuma neko nedrīkst prasīt - dokumentus, kas pamato Lozes apgalvojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu Šķēlem, Lozes rēķinus -, tomēr vienlaikus tiesa apmierināja Lozes lūgumu aicināt un pratināt Šķēli par sniegtās juridiskās palīdzības faktu un saturu. Taču Advokatūras likums jautājumā par iespēju pieprasīt ziņas no klienta par sniegto juridisko palīdzību ir vēl striktāks, nekā jautājumā par iespēju pieprasīt šādas ziņas no advokāta, proti, šī likuma 6.panta 2.daļas 5.punkts no klientiem aizliedz pieprasīt ziņas ne tikai par sniegtās juridiskās palīdzības saturu, bet pat par pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu.
Kā norāda prokurors, tiesa demonstrēja uzskatu, ka pēc likuma neko nedrīkst prasīt advokātam un tajā paša laikā ka no advokāta klienta to var prasīt, tādejādi tiesa vienlaikus rīkojas pretēji savai pašas izpratnei par šo pašu likumu. Prokurors uzskata, ka konkrētajā gadījumā pēc likuma var pratināt Šķēli un Lozi, kā arī izprasīt attiecīgos dokumentus no Lozes biroja, jo Advokatūras likuma 6.panta 3.daļa nosaka, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Tā kā Loze ir apsūdzētais un arī savā lūgumā viņš runā par darbībām, par kurām viņš ir apsūdzēts, ne viņš, ne Šķēle nevar kā aizsegu nevar izmantot likuma normas, kas aizliedz pieprasīt no viņiem ziņas par šādas "juridiskās palīdzības sniegšanas" faktu un saturu, komentēja Zelčs.
Saskaņā ar Lozes apgalvojumu viņš skandalozo slavu guvušajā projektā esot darbojies tieši Šķēles uzdevumā. "Digitālās televīzijas projektā es iesaistījos kā Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties projekta ieviešanas Latvijā procesā," tiesā iesniegtā dokumentā paudis advokāts.
Jau ziņots, ka pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.
Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Šķēles ģimenes firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultantam Harijam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.
Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam "Kempmayer Media Latvia" valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.
Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Jurim Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.
Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.
Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo "Kempmayer Media Latvia" valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.