Otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā būvuzņēmuma "Re&Re" projektu vadītājs un atbildīgā persona par Priedaines ielas ēkas būvniecības otro kārtu Ņesterovičs, atbildot uz prokuroru jautājumiem, apstiprināja, ka viņš pirms jumta labiekārtošanas darbiem vērsies pie apsūdzētā Sergeta, lūdzot būvinženierim pārbaudīt slodzes lielveikala "Maxima" konstrukcijām.
Liecinieks gan klāstīja, ka tā esot ierasta procedūra būvniecībā un lielveikala "Maxima" projekts nav bijis vienīgais, kurā viņš izteicis lūgumu pārbaudīt slodzes. Viņš skaidrojis, ka šādas pārbaudes būvobjektos notikušas regulāri. Tomēr zināmā mērā viens no iemesliem, kāpēc Ņestervičs vērsies pie Sergeta ar šādu lūgumu, bijis arī celtniecības materiālu pacelšana un izvietošana uz lielveikala jumta.
Runājot par slodzēm, "Re&Re" projektu vadītājs liecināja, ka kopumā trīs reizes viņš ar Sergetu runājis par konstrukciju slodzēm. Ņesterovičs atminējās, ka viņš lūdzis Sergetam pārbaudīt slodzes pirms jumta labiekārtošanas darbiem, neilgi pirms stutu novietošanas lielveikala ģērbtuvēs un pirms daudzīvokļu mājas fasādes apdares, jo tad bijis nepieciešams samontēt sastatnes visā daudzdzīvokļu ēkas augstumā. Šīs konstrukcijas un slodzes tika skaņotas ar būvinženieri, liecināja Ņesterovičs.
Pirmstiesas izmeklēšanā gan Ņesterovičs liecinājis, ka pirms jumta labiekārtošanas darbu sākuma viņš vērsies pie Sergeta ar jautājumu, vai esošās slodzes nav lielākas par projektētajām. Uz to Sergets atbildējis, ka ar slodzēm viss esot kārtībā un tās aprēķinātas ar lielu rezervi un apakšuzņēmējs var sākt labiekārtošanas darbus. No Sergeta saņēmis šādu atbildi, Ņesterovičs neesot licies mierā un pie katras izdevības Sergetam atkārtoti izteicis savu lūgumu par slodžu pārbaudi līdz brīdim, kad Sergets esot apliecinājis, ka slodzes pārbaudījis vēlreiz un viss esot pareizi aprēķināts ar lielu rezervi.
No Ņesteroviča liecībām izriet, ka kopumā būvniecības process noritējis bez īpašām problēmām un kavējumiem grafikā.
Viņa uzdevums bija vadīt un atlasīt apakšuzņēmēju firmas, sagatavot līgumus, kā arī kontrolēt apakšuzņēmēju padarīto darbu. Kopumā otrās kārtas būvniecībā piedalījušies vairāk nekā 20 apakšuzņēmēji. Savukārt attiecībā uz pirmās kārtas būvniecību, liecinieks uzsvēra, ka tajā piedalījies viņš neesot, skaidrojot, ka "Re&Re" sācis strādāt pirmās kārtas būvniecības izskaņā.
Atceroties 2013. gada 21. novembri, Ņesterovičs stāstīja, ka objektā bijis jau no paša rīta, jo vēlāk bijusi plānota apakšuzņēmēju sapulce. No rīta viņš apstaigājis objektu. Ap pulksten 14 notikusi sapulce, kurā risināti tehniskie un organizatoriskie jautājumi.
Sapulce ilgusi līdz pulksten 16 vai 16.30, bet pēc tās viņam vajadzējis pieņemt atsevišķu apakšuzņēmēju izpildītos darbus, kas ildzis līdz aptuveni pulksten 17. Tad pie viņa pienācis viens no palīgiem, kurš ziņojis, ka sūkņu stacijā pagrabā skanot signalizācija. Palīgs informējis, ka viņš jau bijis pie lielveikala "Maxima" pie apsargiem, lai noskaidrotu trauksmes signalizācijas ieslēgšanās iemeslus.
Ņesterovičs kopā ar palīgu nolēmis apsekot daudzdzīvokļu māju, lai noteiktu, vai kaut kur nav attaisīts ugunsdzēsības sistēmas ūdens krāns. Viņi apstaigājuši abas kāpņutelpas, neizlaižot nevienu stāvu līdz pat pagrabam, bet nekas netika identificēts – ūdens nekur nebija tecējis. Tiesā Ņesterovičs stāstīja, ka cits viņa palīgs pārbaudījis pagraba zonu, bet arī tur neesot bijusi ūdens noplūde no ugunsdzēšanas sistēmas.
No apsargiem palīgs uzzinājis, ka viņi izsaukuši signalizācijas apsaimniekotāju, kurš objektā ieradies drīz pēc izsaukuma. Apsaimniekotājs nogājis lejā līdz sūkņu stacijai un izslēdzis signalizāciju, un pēc tam ar Ņesteroviča palīgu aizgājis pārbaudīt pagrabu, jo tur bijušas telpas, kur būvnieki nav varējuši iekļūt, tiesā stāstīja liecinieks.
Ap pulksten 17.30 Ņesterovičs devies prom no objekta. Ņesterovičs bija ticis līdz turpat netālu esošajam "Re&Re" birojam, kad saņēmis zvanu par pirmo jumta iebrukumu. Ņesterovičs devies atpakaļ uz lielveikala teritoriju.
Ierodoties objektā, viņš redzējis, ka strādnieki mēģina organizēt apgaismojumu no būvlaukuma prožektoriem. Pēc pirmā iebrukuma Ņesterovičs uzkāpis daudzdzīvokļu ēkas otrajā stāvā. Tur viņš redzējis arī otro jumta iegruvumu.
Atbildot uz prokuroru jautājumiem, Ņesterovičs apstiprināja, ka viņam ziņots, ka lielveikala "Maxima" darbinieku ģērbtuvēs divreiz tecējis ūdens. Savukārt attiecībā uz balstiem, kas tur izveidoti, viņš skaidroja, ka tas bijis pagaidu risinājums.
Runājot par darbiem uz jumta, Ņesterovičs stāstīja, ka projektā viņš bijis katru dienu un redzējis, kā būvnieki izmanto vibroblieti. Uz prokurores jautājumiem, vai vibroblietes izmantošana bijusi minēta tehniskajā projektā, Ņesterovičs atzina, ka projektā vibroblietes izmantošana nav bijusi iekļauta, taču viņš to akceptējis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
