Prokurors tiesas debatēs, atsaucoties uz vairāku liecinieku liecībām, sacīja, ka valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā apsūdzētās vaina ir pierādīta ar visiem lietā esošajiem pierādījumiem. Prokurors atgādināja, ka 2014. gada maija rītā bijis izsaukums uz Aleksandra Čaka ielu, kur notriekti divi gājēji uz gājēju pārejas.
Lietā esošie pierādījumi liecina, ka pēc avārijas transportlīdzeklim bojāta vējstikla kreisā puse.
Kāda lieciniece tiesā liecinājusi, ka piegājusi pie luksofora Aleksandra Čaka ielā. Ielas otrā pusē pie luksofora stāvējusi sieviete ar bērnu. Luksoforā gājējiem ieslēgusies zaļā gaisma un cilvēki gājuši pāri ielai. Lieciniece atminējusies, ka braucis trolejbuss. Brīdī, kad trolejbuss bijis aptuveni desmit metru attālumā, viņa domājusi, ka tas apstāsies, tāpēc turpinājusi šķērsot ielu. Sieviete ar bērnu viņai pagājusi garām. Sieviete nebija dzirdējusi, ka trolejbuss bremzējis. Savukārt pēc tam, kad trolejbuss pārbraucis pār gājēju pāreju, bērns gulējis uz ielas, bet sieviete nebija manāma. Pēc tam noskaidrojies, ka notriekto sievieti trolejbuss vilcis līdzi, kamēr apstājies. Arī citi liecinieki tiesā liecinājuši, ka trolejbuss vilcis sievieti līdzi pa ceļu un no trolejbusa apakšas bija redzamas tikai atsevišķas sievietes ķermeņa daļas.
Savukārt cita lieciniece, kas braukusi trolejbusā, liecinājusi, ka sieviete, kas atradusies pie trolejbusa stūres, ēdusi, kā arī klanījusies pie stūres, it kā iemigtu, bet acis bijušas vaļā. Braukšanas ātrums bijis liels, liecina sievietes tiesā liecinātais. Atrodoties netālu no gājēju pārejas, trolejbuss nav bremzējis. Pasažiere pamanījusi, ka šofere pie stūres ir aizmigusi. Tikai pēc trieciena un trolejbusa apstāšanās, kas, kā pieļāva lieciniece, noticis nokritušo stangu dēļ, šofere pamodusies un manījusi, ka transportlīdzeklis apstājies, bet izskatījies, ka viņa nesaprot, kas noticis.
Arī no citu liecinieku liecībām izriet, ka trolejbuss, tuvojoties gājēju pārejai, nebremzēja un necentās apstāties.
Tiesas debatēs prokurors skaidroja, ka sieviete nezināmu iemeslu dēļ nav laikus reaģējusi uz situācijas bīstamību, bet, laikus reaģējot un bremzējot, būtu varējusi novērst avāriju, gājējiem paspējot šķērsot ielu pa gājēju pāreju.
Pati apsūdzētā liecinājusi, ka darba dienas rītā jutusies labi, gājējus gan notikuma vietā viņa nav manījusi, bet, braucot ar trolejbusu, uz luksoforu visu laiku neesot skatījusies. Tāpat apsūdzētā nav varējusi izskaidrot, kāpēc pēc cilvēku notriekšanas viņa veikusi manevru pa kreisi.
Savu debašu runu prokurors noslēdza, norādot, ka notikusī avārija klasificējama kā smags noziegums pēc Krimināllikuma 260. panta 2. daļas – par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs un ja tā izraisījusi cilvēka nāvi. Neskatoties uz to, ka apsūdzētā iepriekš savu vainu daļēji atzinusi, prokurors lūdza sievieti sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Bojāgājušās sievietes vīra un meitas tēva pārstāvis, advokāts Aldis Blumbergs savā debašu runā sacīja, ka vienojies ar savu pārstāvamo – "ko prasa prokurors, to prasām arī mēs". Savukārt apsūdzētās advokāts lūdza tiesā pārtraukumu, lai sagatavotos tiesas debatēm, jo veselības stāvokļa dēļ viņam nav bijis iespējams tām sagatavoties.
Tiesa apmierināja advokāta lūgumu un lietā pasludināja pārtraukumu līdz 20. decembra pulksten 15:00.
Jau ziņots, ka 2014. gada maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Bērns no gūtajām traumām notikuma vietā mira, bet māte ar smagām traumām tika nogādāta slimnīcā, tomēr arī viņa vēlāk nomira.
Prokuratūras apsūdzībā teikts, ka trolejbusa vadītāja, tuvojoties regulējamai gājēju pārejai, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustības drošību konkrētajā situācijā, savlaicīgi neieraudzīja, ka luksoforā deg sarkanais signāls, un neapturēja trolejbusu pirms luksofora.