Šķēle digitālgeitas tiesā: ja nebūtu manis, nebūtu krimināllietas  (121)

Vaicāts par savu lomu digitālās televīzijas lietā, Šķēle liecināja, ka īsi atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams. "Ja manis projektā nebūtu, tad nebūtu arī šīs krimināllietas," sacīja Šķēle. Viņš atkārtoti pauda pārliecību, ka lieta ir politizēta. Sķēle skaidroja, ka tā bijusi politiskā cīņa starp viņu, viņa pārstāvēto "Tautas Partiju" un Einaru Repši. Pēc viņa vārdiem, oponentu mērķis bija panākt, ka Šķēle ir krimināli sodāma persona.

Lūgumu uz tiesas sēdi aicināt nopratināt Šķēli pieteicis apsūdzētais, bijušais Šķēles advokāts Jānis Loze. Viņš bijušajam politiķim vaicāja, vai Loze iesaistījies digitālās televīzijas projektā kā Šķēles advokāts, tādējādi visas jurista darbības veiktas pēc Šķēles lūguma. Uz to Šķēle atbildēja, ka "daļēji jā, daļēji nē".

Šķēle skaidroja, ka savulaik – aptuveni 2000. gada beigās un 2001. gada sākumā –, kad par digitālās televīzijas ieviešanas projektu viņu uzrunājis Jurģis Liepnieks, viņš ieteicis vērsties pie Lozes, kurš gadiem ilgi pārstāvējis Šķēles intereses. Toreiz Loze bijis saistīts ar virkni Šķēlem piederošu uzņēmumu un pārstāvējis to intereses, kā arī pārstāvējis Šķēles kā privātpersonas intereses.

Vēlme projektā iesaistīties Šķēlem bijusi ar noteiktu domu, proti, ka viņš iegūs vairākumu šajā projektā vai saistībā ar projektu veidotajā kompānijā. Tikai tādā gadījumā projekts viņam būtu interesants. Šķēle tiesā skaidroja, ka vairākuma iegūšanu kompānijā, kas īstenos projektu, – tiktāl Loze ir pārstāvējis Šķēles intereses digitālās televīzijas projektā.

Attiecībā uz vēlāko projekta daļu, kurā Lozem bijuši citi klienti – tostarp "Kempmayer UK" un "Kempmayer Media Latvia", un citas kompānijas – Loze nav pārstāvējis Šķēles intereses. Uzņēmējs sacīja, ka šajā gadījumā Lozem ir bijis jāspēj saprast, vai viņam ir vai nav interešu konflikts. Politiķis gan par Lozes citiem klientiem bijis informēts, un viņam nekādu iebildumu par to neesot bijis.

Šķēle piemetināja, ka tādu pašu jautājumu par Lozes un Šķēles attiecībām, viņam pieprasījuma formā pagājušajā nedēļā uzdevis arī prokurors Monvīds Zelčs.

Vēl Loze Šķēlem jautāja, vai viņš sācis sniegt juridisko palīdzību attiecībā uz digitālās televīzijas projektu tikai pēc Šķēles uzdevuma saņemšanas. Uz to Šķēle atbildēja, ka nevarot apliecināt, vai tas darīts tikai pēc viņa uzdevuma, jo viņam projektā piederējuši tikai 25%. Šķēle piemetināja, ka pieņēmis, ka ir nodibinātas labas attiecības ar vairākumu veidojošajiem akcionāriem.

Vaicāts par to, vai digitālās televīzijas ieviešanas projekts bijis likumīgs bizness, Šķēle pārliecinoši atbildēja, ka "absolūti". "Nevienu brīdi šis projekts nav veidots un iecerēts kā nelikumīgs, krāpniecisks vai sabiedrībai nevajadzīgs," uzsvēra uzņēmējs un bijušais politiķis.

Turklāt viņš atminējās, ka nu jau atvaļinātais prokurors Edvīns Piliksers pirmās instances tiesā izteicies, ka viņam neesot šaubas par to, ka "Kempmayer" digitālo televīziju Latvijā būtu ieviesis. Prokuroram bijušas šaubas par izmaksām.

Savus jautājumus advokāts noslēdza, vaicājot, vai Šķēle iebilstu, ja Loze tiesā iesniegtu dokumentus par savu dalību digitālās televīzijas projektā, ja tie pārkāptu advokāta-klienta noslēpumu. Šķēle tiesā pauda, ka viņam nav iebildumu, ja apsūdzētā persona sniedz patiesas liecības un apgāž nepatiesos apgalvojumus, pat ja tas atklāj advokāta un klienta noslēpumu.

Atbildot uz apsūdzētā Harija Krongorna aizstāves, advokātes Gunas Kaminskas jautājumu par to, vai Šķēlem ar Lozi bijis noslēgts kāds atsevišķs līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu, bijušais politiķis atbildēja noliedzoši. Viņš skaidroja, ka atsevišķa līguma tikai ar Lozi viņam nav bijis. Šķēlem piederošo trastu pārstāvējis advokātu birojs, kurā viens no galvenajiem partneriem bijis Loze. Maksājumus advokātu birojam Šķēle veicis regulāri pēc iepriekš panāktas vienošanās par ikmēneša maksājumu 5000 dolāru apmērā. Maksājumi gan tikuši veikti latos, kas bija Latvijas oficiālā valūta, pārrēķinot tos pēc attiecīgā valūtas kursa.

Šķēle precizēja, ka viņš Lozem devis uzdevumu sekmēt vairākuma iegūšanu "Kempmayer UK", ar ko Loze arī ticis galā, jo iesākumā Šķēlem piederējuši 25%, bet vēlāk tie bijuši aptuveni 35%, atminējās uzņēmējs.

Šķēle skaidroja, ka ar Lozi viņš iepazinies vēl 1994. gadā, kad valdības uzdevumā bijis nepieciešams nodibināt Privatizācijas aģentūru. Telpās, kur bija paredzēta valsts iestāde, atradies arī advokāta birojs, kur arī viņš pirmo reizi iepazinies ar Lozi.

Tiesas sēdē jautājumus uzdeva arī citu apsūdzēto aizstāvji. Piemēram, advokāts Dmitrijs Skačkovs, apsūdzētā Andreja Ēķa advokāts vaicāja, cik ilgi Šķēle pazīst Ēķi. "Labs jautājums –šis process noris jau 14 gadus. Es domāju, ka tas ir kāds 1994. gads vai 1995. gads," atminējās Šķēle. Savukārt uz jautājumu, vai 1999. gadā, esot Ministru prezidenta amatā un būdams aktīvs politiķis, viņš apmeklējis telekompāniju LNT, Šķēle atbildēja apstiprinoši norādot, ka ticis aicināts uz intervijām. Uz jautājumu, vai 1999. gadā Ēķis piedāvājis kapitāldaļas uzņēmumos, kas iesaistīti digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmējs atbildēja noliedzoši.

Tāpat Šķēle saņēma jautājumu par to, kā viņš iepazinies ar apsūdzēto Guntaru Spundi. Bijušais politiķis atminējās, ka ar Spundi viņš iepazinies 2003. gadā vasarā, kad toreizējā Latvijas politiskā vadība Einara Repšes personā bija sākusi bremzēt digitālās televīzijas ieviešanas projektu.

Līdzīgs jautājums saņemts par apsūdzēto Jāni Svārpstonu. Šķēle klāstīja, ka Svārpstonu saticis 2003. gadā, kad apmeklējis "Kempmayer Latvija" biroju, kur viņš saticis vairākus cilvēkus, tostarp trīs valdes locekļus. No tiem viens bijis arī Svārpstons, kura kompetencē bijušas finanses un grāmatvedība.

Uz advokāta Jāņa Rozenberga jautājumu, vai un kāpēc Šķēle devās uz Maltu, kur tikās ar Franci Vasallo, viņš liecināja, ka vizīte Maltā bijusi saistīta ar 2003. gada beigās notikušo kratīšanu Šķēlem piederošā kompānijā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK), kuru, kā uzsvēra liecinieks, KNAB toreiz veicis nelikumīgi. Toreiz KNAB aizturēja uzņēmuma UVK darbinieku un krimināllietā apsūdzēto Hariju Krongornu, tāpēc Šķēlem bijis svarīgi saprast, kas notiek. Šķēle vērsies pie "Kempmayer" advokāta Lozes, lai noskaidrotu projekta attīstības gaitu un notikušā iemeslus.

Tāpat Šķēles un Krongorna aizstāvju došanās uz Maltu, lai tiktos ar tirdzniecības kompānijas vadītāju, bijusi saistīta ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par "milzīgām nelikumībām un iespējamu LMT akciju izkrāpšanu" saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu.

Pēc liecību sniegšanas tiesā, Šķēle žurnālistiem plašus komentārus nesniedza, vien atkārtoti norādot, ka bez viņa iesaistes projektā, krimināllietas nebūtu un "nevainīgie cilvēki uz apsūdzēto sola nesēdētu".
Savukārt Loze žurnālistiem skaidroja, ka svarīgākais bija Šķēlem liecināt, ka Loze politiķim bijis juridiskās palīdzības sniedzējs. Vaicāts, vai Šķēle savās liecībās ir kaut ko nepateicis līdz galam, Loze atturējās to komentēt.

Tādas pašas liecības Šķēle sniedzis jau pirmās instances tiesā. 2010. gadā tiesā viņš apliecinājis savu interesi iesaistīties digitālās televīzijas ieviešanas projektā, taču, tā kā nav bijis iespējams iegūt vairākumu kompānijā "Kempmayer Media Limited", šī interese netika realizēta.

Toreiz Šķēle liecināja, ka, iesākumā iesaistoties digitālās televīzijas ieviešanas projektā, viņš nav zinājis, vai vispār pastāv iespēja iegūt vairākuma akcionāra statusu "Kempmayer Media Limited". Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies arī Gērnsijas grāmatvedis Maikls Neigls, ar kuru Šķēle ticies.

Jau ziņots, ka apsūdzētais advokāts Jānis Loze apgalvojis, ka šajā digitālās televīzijas projektā iesaistījies kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījies pēc viņa norādījumiem, vēsta "Latvija Avīze". "Kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties digitālās televīzijas ieviešanas Latvijā procesā," medijs citēja digitālās TV lietā notiesātā advokāta Lozes tiesai iesniegtu dokumentu.

Savukārt prokurors Monvīds Zelčs iepriekš paudis, ka Lozes paustā informācija nav jaunums un viņa izteikumi kā tādi nedod pamatu celt apsūdzību pret Šķēli, piemetinot, ka tālākajā tiesas procesā gan Lozes izteikumi tikšot ņemti vērā.

Jau vēstīts, ka 2015. gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas – Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kura lietas iztiesāšanas laikā nomira.