Otrdien plānotā tiesas sēde nenotika apsūdzētā neierašanās dēļ. Girss, kā viņš pats apgalvojis savā paskaidrojumā tiesai, pašlaik atrodoties Krievijā "bēgļa statusā", tāpēc uz tiesas sēdi Liepājā nevarot ierasties. Tiesa, apmierinot Girsa lūgumu, nolēmusi tiesiskās sadarbības ietvaros ar Krieviju lūgt iespēju nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā.
Lietas izskatīšana atlikta uz šī gada 17. oktobri ar turpinājumu līdz 20. oktobrim.
Kā ziņots, Liepājas tiesa iepriekš ir noraidījusi Girsa pieteikto lūgumu, lai krimināllieta tiktu iztiesāta bez viņa klātbūtnes. Girss vēstulē Liepājas tiesai bija norādījis, ka kopš 2016. gada 3. maija viņš atrodoties Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ. Girss vēstulē tiesai norādījis, ka minēto apstākļu dēļ nevarot ierasties uz pērn 6. septembrī paredzēto tiesas sēdi, un lūdzis lietu iztiesāt bez viņa un viņa izvēlētā aizstāvja klātbūtnes. Šo Girsa lūgumu tiesa neapmierināja.
Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 78. panta 2. daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. KL par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Iepriekš vēstīts, ka Drošības policija (DP) pret Girsu sākusi trīs kriminālprocesus.
DP pērn vienu no lietām pēc KL panta par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā. Prokuratūra lietu nodeva Liepājas tiesai, taču tā pērn janvārī lietu nosūtīja atpakaļ prokuratūrai trūkumu novēršanai. Kā teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina, martā lieta vēlreiz nosūtīta tiesai. Liepājas tiesā teica, ka lietu bija plānots skatīt 6. septembrī, taču tiesas sēde atlikta uz šī gada 24. janvāri.
Šajā lietā drošības līdzeklis Girsam nav noteikts, norādīja Sutugina. Lieta ir saistīta ar 2014. gada novembrī tīmekļa vietnē " http://illarion.lv" publicēto rakstu. Kriminālprocess tika sākts 2014. gada novembrī.
Ziņots arī, ka Girss Krievijā pieprasījis politisko patvērumu. Šādu soli viņš pamato ar to, ka Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar viņa politisko darbību.
"Latvijā, kuras pilsonis es esmu, tieku vajāts par savu politisko pārliecību un darbību. Latvija ir mana mazā dzimtene, savukārt Krievija - lielā, līdz ar to šajā gadījumā Krievija ir krietni dabiskāka izvēle," sacīja Girss.
Statusa piešķiršana Krievijā, kā skaidroja Girss, prasa aptuveni trīs līdz sešus mēnešus.
Jau vēstīts, ka pērn pavasarī Girss atstāja Latviju un pārcēlās uz Krieviju. DP preses sekretāre Līga Pētersone, vaicāta, vai DP nav pieņēmusi lēmumus, kas liktu Girsam pamest Latviju, teica, ka viņas pārstāvētā iestāde nav saistīta ar Girsa pārcelšanos uz Krieviju.
DP 2013. gada darbības pārskatā Girss tika minēts starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
