'Latvenergo' krimināllietā apsūdzētajiem lūdz tomēr piespriest cietumsodus  (18)

Kā informēja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, Meļko prokurors lūdza sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un aizliegumu trīs gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatus, Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest četru gadu un sešu mēnešu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu trīs gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest trīs gadu un astoņu mēnešu brīvības atņemšanu bez papildu soda.

Nākamā sēde bija paredzēta 13.martā, bet tā aizstāves lūguma dēļ noņemta no izskatīšanas, līdz ar to nākamreiz sēde notiks 11.maijā, kad debates varētu sākt apsūdzēto aizstāvji.

Pirmās instances tiesā prokurors Māris Leja lūdza apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu soda.

Pirmās instances tiesa Meļko un Livanoviču atzina par vainīgiem, tomēr piesprieda viņiem vien naudas sodus, savukārt "Latvenergo" ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu pirmās instances tiesa atzina par nevainīgu. Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam - 37 000 eiro sodu un saistībā ar abiem veica apsūdzības pantu pārkvalifikāciju, proti, Meļko tika sodīts par neatļautu labuma pieņemšanu, bet Livanovičs - par komerciālu uzpirkšanu.

Tāpat tiesa noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu "Energy Consulting" ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi.

Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu "Latvenergo" īstenotajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos.

Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās "Latvenergo" amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Savukārt šomēnes prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu, ka vērienīgajā uzņēmuma "Latvenergo" kukuļņemšanas pamatlietā Ģenerālprokuratūra apsūdzētā statusu noteikusi vēl vairākām personām, tādējādi patlaban šajā kriminālprocesā kopā ir apsūdzētas 12 personas.