Kā informēja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 21. jūnija lēmumu, savukārt prokurores kasācijas protestu, kā arī apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzību noraidīja.
Kasācijas protestā tika izteikts lūgums atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par apsūdzētajai noteikto sodu un atceltajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Prokurores ieskatā, apelācijas instances tiesai, konstatējot jaunu atbildību pastiprinošo apstākli, vajadzēja noteikt apsūdzētajai bargāku sodu: mūža ieslodzījumu.
Apsūdzētā un viņas aizstāvis kasācijas sūdzībā lūdza atcelt Rīgas apgabaltiesas lēmumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pēc kasācijas sūdzības autoru domām, izskatāmajā lietā nav konstatēti tieši pierādījumi apsūdzētās vainai, noziegums nav izmeklēts un pastāv būtiskas šaubas par nozieguma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un vainīgajām personām.
Izskatot lietu kasācijas instancē, AT atzina, ka apelācijas instances tiesa ir iztiesājusi lietu atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām un nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, savukārt kasācijas protestā un kasācijas sūdzībā ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem nav pamatotas.
Arī Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu sievietei piespriesto 20 gadu cietumsodu.
Apsūdzība Voicišai bija uzrādīta pēc Krimināllikuma 118. panta, kurā noteikts, ka par divu vai vairāku personu slepkavību pastiprinošos apstākļos personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Pusotru un trīs gadus vecie zēni tika atrasti miruši 2014. gada 10. oktobrī.
1987. gadā dzimusī sieviete nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā, bet bijusi sociālā dienesta kliente, kam tika sniegti sociālie pakalpojumi - pabalsti medikamentu un pārtikas produktu iegādei.
Prokurore iepriekš tiesā norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, līdz ar to ir pierādīta apsūdzētās vaina. Apsūdzētā laikā no 2014. gada septembra beigām līdz slepkavības dienai 10. oktobrī pētīja informāciju par slepkavības veikšanas iespējām. Pēc apsūdzības uzskata, apsūdzētā māte nogalināja savus bērnus, lai viņi netraucētu sievietes privātajai dzīvei. Bērni esot noslepkavoti, abus mazos zēnus nosmacējot ar spilvenu.
Prokurore, savā debašu runā atreferējot apsūdzētās vīra tēva liecības, lasīja, ka apsūdzētās vīrs nozieguma dienā bijis kopā ar tēvu un apsūdzētā esot viņu aicinājusi todien doties apraudzīt bērnus, kas esot bijis dīvaini, jo parasti sieviete nav ļāvusi viņam tikties ar bērniem. Tomēr vīrietis neatbrauca, jo bija alkohola reibumā. Apsūdzība uzskata, ka tādā veidā sieviete sev mēģinājusi nodrošināt alibi.
Tāpat vairākās liecībās tika uzsvērts, ka apsūdzētā nekad neatstāja bērnus vienus, vienmēr lūdza viņus pieskatīt. Pati apsūdzētā gan kādās no savām pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajā liecībām pauda, ka mēdza atstāt bērnus vienus tad, kad viņi gulēja.
Prokurore debašu runā arī uzskaitīja, kāda informācija tikusi meklēta internetā no apsūdzētās datora, piemēram, kas notiek ar bērnu, ja tiek ielaists gaiss vēnā, par nāves laiku, ja tiek ielaists gaiss vēnā, par saindēšanās sekām, par bērniem indīgām sēnēm, par indīgām vielām, par baterijas iedarbību uz kuņģi. Tāpat pētīta informācija par vielām, lai bērns kļūtu kropls uz mūžu, informācija par benzīnu, motorzāģa šķidrumu, tvana gāzi, kas var likt apstāties sirdij. Vēl tikusi meklēta informācija arī par to, kas notiek ar bērnu, ja viņš iedzer žurku indi vai šķiltavu šķīdumu.