Kā paskaidroja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, lietu bija paredzēts skatīt 28.februārī, bet tiesneses slimības dēļ lietas izskatīšana atlikta uz nenoteiktu laiku.
Krimināllietā tika saņemts Ģenerālprokuratūras kasācijas protests un apsūdzētā, kā arī viņa aizstāvju kasācijas sūdzības.
Rīgas apgabaltiesa pērn negrozīja spriedumu un noteica Pīlāgam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts - tas nozīmē, ka Pīlāgam piespriests arī naudas sods 1600 eiro apmērā.
Iepriekš kopā ar Pīlāgu uz viena apsūdzēto sola sēdās arī viņa kādreizējais kolēģis Ivo Vite, taču 2013.gadā tiesa lietu sadalīja. Lieta 2015.gada janvārī tika nosūtīta Rīgas rajona tiesai, papildināja Ločmelis.
2014.gada 21.oktobrī Rīgas apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Pīlāgam piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem un naudas sodu 1600 eiro apmērā.
Pīlāgam un Vitem prokuratūra cēla apsūdzības par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā atbalstīšanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu. Abi apsūdzēti pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem.
Kriminālprocess 2008.gadā tika sākts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas savulaik informēja par abu FPP izmeklētāju pieņemto 6800 latu kukuli. Tas esot pieņemts, lai viņi kā FPP amatpersonas neveiktu savus pienākumus un nodrošinātu, ka arī citi VID un FPP darbinieki neveic pārbaudes par konkrētiem uzņēmumiem.
Izmeklēšanas materiāli liecinot, ka FPP amatpersonas rīkojušās pretēji sava dienesta interesēm. Amatpersonas nevis atklājušas plānotās noziedzīgās darbības, bet gan atvieglojušas kādai personai to īstenošanu un gādājušas, lai VID un FPP būtu grūtāk šīs noziedzīgās darbības konstatēt un atklāt.
Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka FPP amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2008.gada septembra līdz novembrim sniegušas atbalstu noziedzīgām darbībām, lai persona varētu iegūt skaidru naudu no finanšu līdzekļu apgrozījuma uzņēmumos, nemaksājot par to nodokļus. KNAB uzskatīja, ka FPP amatpersonas atbalstījušas noziedzīgu darbību shēmu izstrādi, šim nolūkam bez tiesiska pamata iegūstot nepieciešamo informāciju no VID datubāzēm un sniedzot padomus noziedzīgo darbību slēpšanai.
Aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu abi FPP izmeklētāji tika aizturēti 2008.gada 14.novembrī. Jau aptuveni nedēļu vēlāk viņi tika atstādināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
