Par dalību bruņotā konfliktā Sīrijā apsūdzētais jaunietis Mārtiņš Grīnbergs teroristiskās organizācijas "Daesh" rindās nonācis savu emocionālo īpašību dēļ, jo ekspertīzē secināts, ka viņš ir viegli vadāma un iespaidojama persona, otrdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā liecināja Dace Landmane, kura apsūdzētajam jaunietim veikusi psiholoģisko ekspertīzi.
Sieviete skaidroja, ka apsūdzētajam noteikta kompleksā poligrāfiskā psiholoģiskā ekspertīze. Lai zinātu, ka poligrāfiskās ekspertīzes veikšanai nav nekādu šķēršļu, tika veikta psiholoģiskā ekspertīze. Landmane sacīja, ka poligrāfa ekspertīze veikta, ņemot vērā apsūdzētā šā brīža emocionālās īpašības – netika uzdoti jautājumi, kas varētu Grīnbergu provocēt.
Ekspertīzē konstatēts, ka Grīnbergs spēj saprast un atbildēt uz jautājumiem. Patlaban Grīnbergs atrodas apcietinājumā un viņa stāvoklis ir tāds, ka viņš izjūt bailes, emocionālajā sfērā novērojamas dažādas grūtības. Viņu māc bailes gan par tiesas procesu, tā iznākumu un dzīvi pēc tiesas.
Eksperti konstatējuši, ka dažas no jaunieti raksturojošām īpatnībām viņam ir piemitušas jau pirms savervēšanas un nonākšanas Sīrijā, un tās esot veicinājušas to, ka viņš šādā situācijā nonācis. Jaunietis raksturots kā noslēgta, vadāma, viegli iespaidojama persona. Tas arī ietekmējis viņa nonākšanu Sīrijā un pievienošanos "Daesh", skaidroja eksperte.
Vaicāta, vai jaunietis varētu arī pēc tiesas procesa beigām iesaistīties kādā līdzīgā organizācijā, eksperte teica, ka nevar prognozēt situāciju nākotnē. Vienlaikus Landmane pieminēja, ka, viņasprāt, apcietinājuma laikā Grīnbergam būtu jāsaņem psiholoģiskā palīdzība, lai normalizētu viņa emocionālo stāvokli.
Nonākšana šādā situācija bijusi atkarīga no jaunieša emocionālajām īpatnībām, nevis intelektuālajām īpašībām, secināja Landmane.
Prokurore otrdien tiesā pieteica lūgumu uz tiesas sēdi aicināt Drošības policijas pārstāvi un turpināt lietu skatīt slēgtā sēdē, pamatojot to ar valsts noslēpuma objekta aizsardzību. Tiesa norādīja, ka no krimināllietas materiāliem redzams, ka lietā nav valsts noslēpuma objekta. Prokurore, pamatojot savu lūgumu par slēgtu sēdi, atsaucās uz pierādījumiem, kuri nesatur valsts noslēpumu, bet norādīja, ka Drošības policijas pārstāvis varētu sniegt liecības, kas varētu saturēt valsts noslēpumu.
Apsūdzētā aizstāvis Raitis Mediņš norādīja, ka nav dzirdējis prokurores pamatojumu Drošības policijas pārstāvja uzklausīšanai, jo nav skaidrs, par ko viņš varētu liecināt. Savam aizstāvim piekrita arī apsūdzētais Grīnbergs.
Prokurore pamatoja, ka Drošības policijas pārstāvis varētu sniegt informāciju par situāciju Sīrijā un apsūdzētā Grīnberga sniegtajām liecībām.
Tiesa lēma pieaicināt Drošības policijas pārstāvi kā liecinieku un turpmāk lietu skatīt slēgtās sēdēs.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skata krimināllietu pret Mārtiņu Grīnbergu, kurš apsūdzēts par dalību Sīrijas konfliktā. Apsūdzētais jaunietis savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos.
Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.
Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma "Daesh" pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par šīs personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas Drošības policija konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.
Iepriekš eksperte Iveta Ivančika tiesā skaidroja, ka 2016. gada 20. oktobrī apsūdzētajam tika veikta kopējā poligrāfa ekspertīze, kur tika uzdoti dažādi jautājumi, tostarp, vai puisis ir šāvis uz cilvēkiem, vai ir "Daesh" atbalstītājs patlaban, vai teroristu grupējums atbalstīja viņa bēgšanu.
Līdz ar ekspertīzi tika secināts, ka Grīnbergs nemelo, teikdams, ka nav šāvis uz cilvēkiem, tāpat viņš nemelo, ka vairs nav "Daesh" atbalstītājs. Tomēr tika noteikts, ka apsūdzētais melo, teikdams, ka viņam netika doti uzdevumi veikt darbības, kas saistīti ar teroraktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
