Aizstāvība prokuroriem pārmet Zolitūdes krimināllietas dokumentu nesakārtošanu  (10)

Prokurori tiesā pauda viedokli, ka viņu ieskatā apsūdzība ir saprotama, bet lēmums par lietas nodošanu tiesai sevī ietver katru no pierādījumiem, kuri savukārt ir uzskatīti un kuros ir atsauce uz konkrētu sējumu un lietas lapu. Uz šo lēmumu par nodošanu tiesai arī balstās apsūdzība, un, ejot secīgi un analizējot lēmumu par nodošanu tiesai un lietisko pierādījumu dokumentu sarakstu, nav problēmu atrast un saprast apsūdzību.

Apsūdzētās "Maxima Latvija" darba drošības speciālistes Inas Šuvajevas aizstāve, advokāte Jeļena Kvjatkovskaka tiesā sacīja, ka viņai īsti nebija skaidrs prokuroru izteiktais viedoklis par saikni starp pierādījumiem, kas norādīti sarakstā, un tiem pierādījumiem, kas ir norādīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai. Problēma ir tā, ka nav skaidrs, vai apsūdzība ir balstīta uz pierādījumiem, kas uzskaitīti sarakstā, vai uz tiem, kas norādīti lēmumā par lietas nodošanu tiesai.

Tāpat Kvjatkovska norādīja, ka Kriminālprocesa likums paredz, ka, pabeidzot procesu, no prokurora apsūdzētie saņem krimināllietas materiālu, uz ko balstās konkrētās personas apsūdzība, kopijas. Līdz ar to, ja visi pierādījumi attiecas uz visiem apsūdzētajiem, tad visiem apsūdzētajiem būtu jāsaņem visu šo dokumentu kopijas. Advokāte sacīja, ka prokurori nav izpildījuši viņiem iepriekš uzdoto – norādīt, kuri dokumenti attiecas uz kuru apsūdzēto, skaidrojot, ka, viņas ieskatā, prokuroriem ir jāprecizē, kas attiecas uz katru no apsūdzētajiem.

Tiesa apsūdzēto aizstāvjiem atbildēja, ka no valsts apsūdzības uzturētāju teiktā tiesā izriet, ka viņi izmantos visus pierādījumus apsūdzības uzturēšanai, bet visiem procesa dalībniekiem iespējams nākt un iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks pauda viedokli, ka trūkumi krimināllietas materiālos nav novērsti. Turklāt runa nav par to, vai ir dots vai nav dots laiks iepazīties ar lietas materiāliem, bet jautājums ir par dokumentiem, to statusu un izmantošanu tiesā. Arī Zvejsalnieks pievienojās Kvjatkovskas viedoklim, paužot, ka apsūdzētajam ir tiesības saņemt šo materiālu kopijas, neskatoties uz to, vai viņam dod laiku vai nedod laiku ar tiem iepazīties. "Ja prokurori izmantos visus dokumentus, tad es nesaprotu, kā uz manu aizstāvāmo attieksies dokumenti, piemēram, par darba drošības aizsardzības pārkāpumiem," rezumēja advokāts, piemetinot, ka "prokurori vienkārši salikuši kastēs visu, kas viņiem bijis, un atsūtījuši uz tiesu".

Savu kolēģu viedoklim pievienojās arī apsūdzētā arhitekta Andra Kalinkas aizstāvis, advokāts Jānis Junkers, kurš arī, atsaucoties uz Kriminālprocesa likumā noteikto, sacīja, ka lietas materiālu, kas attiecas uz apsūdzēto, kopijas ir izsniedzamas apsūdzētajiem. Viņš papildināja, ka tā nav izvēles brīvība, bet gan apsūdzēto tiesības saņemt šos materiālus.

Junkers pamatoja, ka, neizsniedzot šīs kopijas, būtībā aizstāvībai tiek laupīta iespēja pilnvērtīgi nodrošināt aizstāvību. Turklāt kopiju neizsniegšana nozīmētu papildu finansiāla sloga uzlikšanu aizstāvībai un svarīgs faktors aizstāvības kvalitātē būtu apsūdzētā materiālais stāvoklis, jo personas ar lielāku rocību varētu par saviem līdzekļiem šos materiālus kopēt, kā arī algot personas, kas ar šiem materiāliem iepazīsies, kamēr finansiāli mazāk nodrošinātās personas to atļauties nevarētu.

15. martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nolēma sākt rakstveida pierādījumu pārbaudi, taču līdz ceturtdienai lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu, jo konstatēja, ka lietā ir ne tikai lietas materiāli, kas minēti lēmumā par lietas nodošanu tiesai, bet arī virkne dokumentu, kas nodoti tiesai, neatšifrējot to saturu un to, uz kuru apsūdzības daļu tie attiecas.

Tiesa deva prokuratūrai nedēļu laika novērst trūkumus un precizēt, kurus dokumentus apsūdzības uzturētāji izmantos konkrētu apsūdzēto vainas pierādīšanai.

Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus un prokuroru teikto par tiesas uzliktā pienākuma izpildi, kurā prokurori pamatojuši, ka tiks izmantoti visi pierādījumi lēmumā par nodošanu tiesai, un tie visi tiks attiecināti uz visām apsūdzētajiem inkiriminētajām apsūdzībām, tiesa lēma turpināt lietas izskatīšanu ar rakstveida pierādījumu pārbaudi.

Advokāts Dmitrijs Skačkovs tiesā iesniedza rakstveida pieteikumu, kurā norādīts, kādus pierādījumus no kastēm un kādus pierādījumus no dokumentiem viņš vēlas izmantot pierādīšanā un kurus vēlās pārbaudīt. Arī Kvjatkovsa nosauca konkrētus pierādījumus no saraksta, kurus vēlas pārbaudīt.

Tiesa pēc advokāta Zvejsalnieka ieteikuma ieteica uz nākamo otrdienu aizstāvību tiesai iesniegt to pierādījumu, kurus viņi vēlētos pārbaudīt, sarakstu.