Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtējis tā rīcībā esošo informāciju un martā lēmis sākt kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi, par aizdomās turētajiem atzīstot trīs personas.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša portālu "Delfi" informēja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 326.1 panta 2. daļas. Par tirgošanos ar ietekmi var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Izmeklēšanā KNAB ieguvis un nostiprinājis pierādījumus tam, ka privātpersona, iespējams, pieņēmusi mantisku labumu par to, ka izmantojot savu sociālo stāvokli prettiesiski ietekmējusi Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas darbību nolūkā panākt SIA "Jūrmalas siltums" darījuma noslēgšanu kāda uzņēmuma interesēs. Kriminālprocesā par aizdomās turētām atzītas trīs personas.
Izmeklēšanas interesēs KNAB patlaban plašāku informāciju nesniedz, norādīja Dūša.
2. aprīlī portāls "Jūrmalas Ziņas" vēstīja, ka KNAB lēmis sākt kriminālprocesu par iespējam nelikumībām "Jūrmalas siltums" un SIA "KSER" sadarbībā, par ko ar iesniegu KNAB bija vērsies advokāts Igors Dreiija. Sākotnēji advokāts par to bija vērsies Valsts policijā, bet lieta nonāca KNAB.
2016. gada februārī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka vairāki uzņēmēji, kuru pārstāvis ir arī "Latvenergo" korupcijas lietā tiesātais Aigars Meļko, piedāvā Jūrmalas pilsētai Kauguros piegādāt siltumu no vēl neuzceltas šķeldas koģenerācijas stacijas, kas atņemtu darbu pašas pilsētas tikko pabeigtai šķeldas katlumājai. 2015. gada novembra sākumā kompānija KSER nosūtījusi uzņēmumam "Jūrmalas siltums" līguma projektu, kurā izteikta vēlme slēgt līgumu uz desmit gadiem. "Jūrmalas siltuma" vadītājs Zigurds Starks to neesot parakstījis un aizgājis no darba. "Domes priekšsēdētājs mani četrreiz sauca, lai parakstu. Četrreiz!" stāstījis Starks, kurš uzskata, ka no piedāvājuma jāatsakās, jo tas atņemtu gandrīz visu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai, kas uzbūvēta, ņemot 7 miljonu eiro kredītu, vēstīja raidījums.
Savukārt 2016. gada 13. decembrī "Jūrmalas Ziņas" vēstīja, ka Gatis Truksnis neuzskatot, ka "Jūrmalas siltumam" "par katru cenu jāslēdz vienošanās ar koģenerācijas stacijas būvētājiem" un noliedzis, ka to kādam būtu uzspiedis. "Bet tas, ko es tiešām vairākkārt esmu uzsvēris gan bijušajam "Jūrmalas siltuma" valdes priekšsēdētājam, gan arī jaunajam – nedrīkst būt bezdarbība. Uzņēmuma valdei ir rūpīgi jāvērtē visi apstākļi, aprēķini un piedāvājumi, pieņemot likumīgus un iedzīvotāju interesēm atbilstošus lēmumus. Tādus lēmumus, kas samazina siltumenerģijas tarifu un jūrmalnieku ikmēneša komunālos maksājumus," medijam komentējis Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.
Truksnis arī noliedzis, ka būtu licis bijušajam "Jūrmalas siltums" vadītājam Starkam parakstīt līgumu, bet gan esot vēlējies, lai Starks runātu ar investoriem par abpusēji pieņemamu risinājumu. "Jūrmalas Ziņas" rakstīja, ka viena tikšanās notikusi restorānā "Jūra", un tajā piedalījušies Truksnis, Starks un investoru pārstāvis Meļko, taču Truksnis apgalvojis, ka viņam tobrīd nekas nav bijis zināms par Meļko statusu kriminālprocesā.
Pašvaldības SIA "Jūrmalas siltums" 2016. gada 17. novembrī noslēgusi nodomu protokolu par siltumenerģijas piegādi ar siltuma ražotāju SIA "KSER", kura piedāvājumu slēgt līgumu uz 10 gadiem pērn noraidījusi iepriekšējā "Jūrmalas siltuma" vadība, jo tas atņemtu gandrīz visu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai un no tā pašvaldībai celtos zaudējumi, tā "Jūrmalas Ziņas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
