Tirgošanās ar ietekmi 'Jūrmalas siltumā': Truksnis noliedz jebkādu statusu kriminālprocesā  (30)

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka KNAB izvērtējis tā rīcībā esošo informāciju un martā lēmis sākt kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi, par aizdomās turētajiem atzīstot trīs personas. Izmeklēšanā KNAB ieguvis un nostiprinājis pierādījumus tam, ka privātpersona, iespējams, pieņēmusi mantisku labumu par to, ka izmantojot savu sociālo stāvokli prettiesiski ietekmējusi Jūrmalas pilsētas domes amatpersonas darbību nolūkā panākt SIA "Jūrmalas siltums" darījuma noslēgšanu kāda uzņēmuma interesēs.

2016. gada februārī Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka vairāki uzņēmēji, kuru pārstāvis ir arī "Latvenergo" korupcijas lietā tiesātais Aigars Meļko, piedāvā Jūrmalas pilsētai Kauguros piegādāt siltumu no vēl neuzceltas šķeldas koģenerācijas stacijas, kas atņemtu darbu pašas pilsētas tikko pabeigtai šķeldas katlumājai. 2015. gada novembra sākumā kompānija KSER nosūtījusi uzņēmumam "Jūrmalas siltums" līguma projektu, kurā izteikta vēlme slēgt līgumu uz desmit gadiem. "Jūrmalas siltuma" vadītājs Zigurds Starks to neesot parakstījis un aizgājis no darba. "Domes priekšsēdētājs mani četrreiz sauca, lai parakstu. Četrreiz!" stāstījis Starks, kurš uzskata, ka no piedāvājuma jāatsakās, jo tas atņemtu gandrīz visu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai, kas uzbūvēta, ņemot 7 miljonu eiro kredītu, vēstīja raidījums.

Pēc kriminālprocesa sākšanas Truksnis raidījumam noliedzis, ka viņam būtu piemērots aizdomās turētā statuss. "Man nav nekāda statusa šobrīd. Pilnīgi nekāda," tā Truksnis. Savukārt Starks intervijai vairs nepiekrīt, jo KNAB parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Arī iesaistītais Meļko uzsvēris, ka parakstījies par informācijas neizpaušanu un neko stāstīt nevar. Raidījums gan skaidro, ka interesantākā Starka un Meļko tikšanās notikusi 2015. gada nogalē, kad Meļko ieradies ar līguma projektu. Tajā bijis iekļauts nosacījums, ka pašvaldības uzņēmums gadā no "KSER" iepirks ne mazāk kā 65 tūkstošus MWh siltumenerģijas – 70% no Kauguros nepieciešamā un apmēram tikpat daudz, cik saražo pašvaldības uzceltā koģenerācijas stacija.

"De facto" zināms, ka šīs tikšanās laikā Meļko uz salvetes esot kaut ko uzrakstījis, taču kas rakstīts nav zināms. ,,Es taču teicu jums, ka es nedrīkstu izpaust informāciju," uz raidījuma jautājumu atbildējis Meļko, apgalvojot, ka viņam lietā esot liecinieka statuss.

Svarīgo dokumentu ar "Jūrmalas siltums" galu galā no "KSER" puses parakstīja tā brīža abi uzņēmuma valdes locekļi. Bijušais "KSER" valdes loceklis Gundars Šternbergs savu statusu lietā komentēt atsakās.

Savukārt "KSER" valdes loceklis, pastarpinātais līdzīpašnieks Dmitrijs Artjušins norāda, ka "visa nesen publicētā informācija uz mani un maniem kolēģiem neattiecas".

Savukārt no "Jūrmalas siltums" puses uz dokumenta stāv jaunā valdes priekšsēdētāja Valda Vītoliņa un otra valdes locekļa Raita Arnta paraksti. Noprotams, ka atbalsts šādam lēmumam par iespējamo siltumenerģijas iegādi no "KSER", ir arī no jaunās domes vadības. "Šā gada janvārī šis nodoma protokols tika pagarināts. Jautāsiet, visticamāk, kāpēc? Varu atbildēt. Uzņēmums nav nokārtojis savas saistības, es saprotu, ministrijā. Viņam jāpagarina licence, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību siltumenerģijas ražošanā," skaidrojusi Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS).

Raidījums uzsver, ka Kauguros ar vienādu jaudu diez vai pilnvērtīgi varēs darboties divas koģenerācijas stacijas, pieļaujot, ka pilnībā netiktu izmantota tieši pašvaldībai piederošā. "Jūrmalas siltums" noslēgtais līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) paredz, ka stacijai jāsaražo vismaz 75 tūkstoši MWh siltumenerģijas gadā. Pretējā gadījumā LIAA piemērotu finanšu korekcijas vai atbalsta izmaksas atprasīšanu.