Izspiešanā apsūdzētajam Helmanim nav piedāvāts izstāties no VL-TB/LNNK valdes  (19)

Lai arī apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs vada Tieslietu ministriju, Helmanis norādīja, ka partija neiejaucoties un neietekmējot tiesas procesu.

Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš trešdien žurnālistiem atgādināja, ka Helmanim inkriminētais notikums noticis 2009. gadā, bet lietas iztiesāšana pirmajā instancē sākusies 2011. gadā. Iztiesāšana ieilgusi līdz šī gada martam, kad nolasīts saīsinātais spriedums ar kuru Helmanim piespriests apjomīgs naudas sods. Pilna sprieduma sagatavošanas termiņš minētajā krimināllietā ir pagarināts par trim mēnešiem - no 10. aprīļa līdz 10. jūlijam. Tātad tiesas motīvi un Helmaņa iespējas pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu būs mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām.

Vārpiņš norādīja, ka šāds iztiesāšanas un pilna sprieduma sagatavošanas ilgums nav saprātīgs ņemot vērā lietas apjomu. To, ka motivēta sprieduma sagatavošanas ilgums ir dīvains apliecina arī kāda līdzība, proti, Helmaņa lietu tiesā sākotnēji veidoja aptuveni pusotrs sējums, bet tiesas procesa laikā apkopoto dokumentu skaits pieauga līdz četriem sējumiem, savukārt vairāk nekā 100 sējumu lielajā digitālās televīzijas lietā tiesnesim vajadzēja piecus mēnešus pilna sprieduma uzrakstīšanai.

"Kādēļ saīsinātais spriedums tiek paziņots, kad sākusies oficiālā priekšvēlēšanu kampaņa un kādēļ motivēts spriedums tiks sagatavots, kad vēlēšanas jau būs beigušās?" retoriski norādīja advokāts.

Likums tiesai dod iespēju pagarināt motivēta sprieduma sagatavošanas termiņu, taču argumenti šādai niecīgai lietai ir nepamatoti. Tas kopumā radot aizdomas vai tiesa savā lēmumā ir taisnīga un to vai kopumā tiesas sistēmā nepastāv kļūdas. Turklāt tiesības uz savlaicīgu motivētu tiesas spriedumu ir ne tikai lietā apsūdzētajiem, bet arī personai, kuru valsts atzinusi par cietušo, norādīja Vārpiņš.

Aizstāvība pagaidām nolēmusi nevērsties attiecīgajās instancēs, lai panāktu tiesneša iespējamās disciplināratbildības izvērtēšanu. Šāda rīcība varētu tikt tulkota kā mēģinājums ietekmēt tiesu, norādīja advokāts.

Helmanis žurnālistiem norādīja, ka neskatoties uz apsūdzībām vēlēšanu rezultāts viņam būs labvēlīgs, jo iedzīvotāji ir ievērojuši, kādu attīstību viņa pārstāvētā partija panākusi Ogrē.

"Visas šis darbības ir politiskas cīņas, ko organizējis politiskais konkurents. Es domāju, ka vēlēšanu rezultāts būs labs jo cilvēki jau redz ko esam izdarījuši Ogrē. Tāpēc jau ir vēršanās pret mani un neviens nevar konkurēt ar manis pārstāvēto partiju," uzsvēra Helmanis.

Uz norādi, ka TM ir Helmaņa pārstāvētas partijas pārziņā un vai notikušais ar sprieduma sagatavošanu neliecina par partijas mazspēju tiesiskuma sakārtošanā, Helmanis atbildēja, ka partija neiejaucas un neietekmējot tiesas procesu, turklāt konkrētajā spriedumā ir vienas tiesneses personisks lēmums.

Arī partija Helmanim nav piedāvājusi izstāties no valdes, turklāt Helmaņa kolēģiem vairāk vai mazāk šis process liekas dīvains, tāpēc Helmanis uzskata, ka partija viņu atbalsta.

Jau ziņots, ka 2009. gadā sāktajā lietā apsūdzēts Helmanis un tā brīža Ogres televīzijas īpašnieks Artūrs Robežnieks. Ogres rajona tiesa martā katram piesprieda 38 000 eiro sodu. Spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Abām personām apsūdzība celta par to, ka tās pēc iepriekšējas vienošanās, bez tiesiska pamata pieprasīja atdot mantu, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo.

2009. gada aprīļa beigās apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009. gada 6. jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta. Publiski jau zināms, ka tas bijis Gunārs Kārkliņš. Kā rakstīja "Neatkarīgā", Kārkliņš un Helmanis bija krustvecāki viens otra bērniem.

"2009. gada pavasarī apsūdzētais, atrodoties kādas kafejnīcas telpās, psihiski iedarbojoties uz cietušo, paziņoja vīrietim, ka īsi pirms pašvaldību vēlēšanām "Ogres televīzijā" plānots pārraidīt kompromitējoša satura filmu par Ogres deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, kas viennozīmīgi varētu kaitēt cietušajam gan kā Ogres novada domes deputātam, gan kā nākošā sasaukuma deputāta kandidātam," uzskata prokuratūra.

Izspiešanas nolūkā apsūdzētais esot paziņojis cietušajam, ka par kompromitējoša satura filmas nerādīšanu ir nepieciešams samaksāt 6 000 latus (8537 eiro) vienam no apsūdzētajiem.

Cietušais apsūdzētā draudus uztvēra nopietni. Tādējādi apsūdzētie bez tiesiska pamata pieprasīja un saņēma no cietušā naudu 8537 eiro, lai netiktu publiskota negatīva un cietušo apkaunojoša informācija par cietušo pirms minētajām pašvaldību vēlēšanām, norādīja prokuratūrā.