Kriminālprocesā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kas sākts saistībā informācijas par miljonu eiro liela kukuļa piedāvājumu publisku paušanu medijiem, bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs un tagadējais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedrs, Rīgas domes deputāta amata kandidāts Juris Jurašs atzīts par aizdomās turēto, pirmdien žurnālistiem preses konferencē paziņoja pats Jurašs.
12. maijā Jurašs esot ticis uzaicināts uz Drošības policiju, kurā viņam paziņots, ka viņš atzīts šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto. Jurašs centies noskaidrot, uz kāda pamata šāds lēmums pieņemts, taču viņam radusies sajūta, ka izmeklētājs nav to zinājis. Līdz ar to Jurašam radušās aizdomas, ka procesu virza nevis Drošības policija (DP),bet gan ģenerālprokurors.
Jurašs sacīja, ka "šajā absurdajā kriminālprocesā" viņam piemērots arī aizliegums izbraukt no valsts. Jurašs sacīja, ka viņš DP darbiniekam vaicājis, kāpēc piemērots šāds drošības līdzeklis, viņam sniegta atbilde – "jo tā mēs vienmēr darām".
Atgādinot notikumu attīstību, topošais politiķis klātesošajiem skaidroja, ka vairāk kā desmit gadus strādājis KNAB, un, katru gadu strādājot birojā, viņam nācies saskarties ar to, ka attieksme pret KNAB darbiniekiem bijusi klaji naidīga un noraidoša ne tikai no viņu "klientu" – noziedznieku un korumpantu puses, bet arī no, piemēram, ģenerālprokurora.
"Strādājot un esot principiālam savā darbā, iegūsti milzīgu ienaidnieku armiju, kas meklē jebkuru iespēju atdarīt. Sliktākais tajā visā ir tas, ka tas nav tikai no noziedzniekiem un korumpantiem, bet līdzīga attieksme bija arī no ģenerālprokurora," turpināja Jurašs.
Runājot par KNAB, viņš norādīja, ka "iestāde, kas agrāk baudīja sabiedrības uzticību, šobrīd ir gandrīz pilnīgi sagrauta". Vienlaikus viņš pauda pateicību kolēģiem, kas aizvien turpina darbu un gaida jaunā priekšnieka iecelšanu amatā.
Jurašs atgādināja, ka 2015. gada augustā tika sākts kriminālprocess un aizturēts tā brīža AS "Latvijas Dzelzceļš" vadītājs Uģis Magonis aizdomās par kukuļošanu. "Magonis tika aizturēts Latvijā ar naudas maisu automašīnas bagāžniekā. Kukuļdevējis bijis viens no Igaunijas bagātākajiem cilvēkiem", atgādināja Jurašs.
Jurašs skaidroja, ka izmeklēšanas laikā bijuši dažādi mēģinājumi viņu ietekmēt, jo viņš lielā mērā vadījis lietas izmeklēšanu, lai panāktu, ka Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska un Magoņa lietā tiktu mainīta nozieguma kvalifikācija no kukuļdošanas uz tirgošanos uz ietekmi. Jurašs skaidroja, ka sankcijas par otru noziegumu ir teju divas reizes mazākas par kukuļošanu paredzēto sodu, tostarp, ietverot mantas konfiskāciju.
Pāris mēnešus pēc kriminālprocesa ierosināšanas viņu esot uzrunājis kāds pazīstams cilvēks, kurš viņu informējis, ja, ja viņš piekristu mainīt kvalifikāciju kriminālprocesā, tad cilvēki ir gatavi par to samaksāt miljona eiro kukuli.
Jurašs esot rakstījis ziņojumu, lai izmeklētu kukuļa piedāvāšanu, bet nekas tamlīdzīgs neesot noticis. Jurašs skaidro, ka jārīkojas bija nekavējoties – tajā pašā dienā vai nākamajā dienā, nevis pēc vairākiem mēnešiem, pusgada vai gada. No KNAB vadības puses Jurašs esot saskāries ar "absolūtu ignoranci". Viņš vērsies arī pie prokuratūras, bet arī tur rezultāts bijis tāds pats. Jurašs norādīja, ka pats nav varējis izmeklēt šo faktu, jo bijis galvenais liecinieks.
Pēc aptuveni gada Jurašs informējis medijus, aprakstot situāciju. Likums par valsts noslēpumu skaidri nosaka, ka valsts noslēpums nevar būt ziņas par koruptīvām darbībām, tāpēc viņš izlēmis vērsties pie medijiem, savu rīcību pamatoja Jurašs. Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Jurašs pieļāva, ka tas bijis veids kā ģenerālprokurors viņam atdarījis par to, ka Jurašs bija vērsies pie medijiem, raksturojot arī atbildīgo institūciju bezdarbību.
Jurašs sacīja, ka otrdienas preses brīfinga mērķis gan ir uzsvērt situāciju, ka trauksmes cēlājiem cenšas aizbāzt muti. Viņš solīja arī vērsties starptautiskās pretkorupcijas institūcijās, tostarp, OECD, ziņojot par to, kas notiek saistībā ar trauksmes cēlājiem Latvijā.
JKP biedri Juta Strīķe un Jānis Bordāns bija atnākuši atbalstīt savu kolēģi. Viņi žurnālistiem norādīja, ka ar problēmām, ar kurām saskāries Jurašs, ikdienā sabiedrībā saskaras arī citi cilvēki.
Vaicāts, vai statuss kriminālprocesā kādā veidā ietekmēs viņa kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās un vēlmi ieņemt Rīgas mēra amatu, Jurašs portālam "Delfi atbildēja noraidoši. Strīķe savukārt piemetināja, ka tiesībsargājošās iestādes un atsevišķas personas varētu vēlēties, lai tas kādā veidā ietekmētu Juraša kandidatūru, taču juridiski tas nekādā veidā to neietekmē.
Tikmēr Bordāns pieļāva iespēju, ka tas varētu būt veids, kādā varētu tikt mēģināts Juraša kandidatūru diskreditēt, piemēram, ar domu, kā tad var būt mērs, kurš nedrīkst izbraukt no valsts.
Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.
Jurašs jau aptuveni pirms gada tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.
Šajā lietā DP nopratināja "Ir" žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.
Kriminālprocess par kukuļa došanu nav vienīgā reize, kad mēģināts uzpirkt Jurašu. Pagājušajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par mēģinājumu piedāvāt 71 000 eiro kukuli Jurašam apsūdzētajam uzņēmējam Valērijam Vasiļjevam piesprieda trīs gadu un viena mēneša cietumsodu nosacīti.
Patlaban lieta ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā.
Jurašu savulaik mēģināja piekukuļot arī "Rudens aptiekas" tīklu vadītājs Vladimirs Labazņikovs, kurš par savu nodarījumu saņēma divus gadus cietumā.
Jurašs pagājušā gada vasarā no amata KNAB tika atbrīvots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
