Kā informēja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, šonedēļ tiesā tika saņemta Sergeta aizstāvja Artūra Zvejsalnieka kasācijas sūdzība par apgabaltiesas spriedumu.
Jau ziņots, ka apsūdzētajam tika noteikts arī pārbaudes laiks uz vienu gadu, kā arī atņemtas tiesības uz vienu gadu nodarboties ar komercdarbību.
Prokurors lūdza atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015. gada 9. marta spriedumu un Sergetu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 148. panta 3. daļā, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz gadu, sodu nosakot nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, kā arī atņemot tiesības nodarboties ar komercdarbību uz diviem gadiem.
Jau ziņots, ka pērn novembrī Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atcēla apgabaltiesas nolēmumu krimināllietā. AT atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apsūdzībā norādīto, ka apsūdzētais rīkojies kā SIA "HND Grupa" atbildīgā amatpersona, kura ir atbildīga juridiskās personas lietā, ja nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis vai īstenodama kontroli konkrētajai juridiskajai personai. Turklāt apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai juridiskās personas prettiesisko vai tiesisko interesi var realizēt gan ar darbību, gan bezdarbību.
AT norādīja, ka saikne starp fiziskās personas noziedzīgo darbību un juridiskās personas interesi ir jākonstatē un jāpierāda pirmstiesas procesā un lietas iztiesāšanā.
Latgales priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa sākotnēji Sergetu attaisnoja.
Kā iepriekš paskaidroja Zvejsalnieks, 2011. gada maijā bez jebkādas tiesas atļaujas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde veica pārbaudi Sergeta birojā, dažos datoros teorētiski konstatējot kādas problēmas.
Prokurors pirmajā instancē lūdza Sergetam piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar pārbaudes laiku. Tāpat prokurors lūdza atņemt Sergetam tiesības nodarboties ar komercdarbību uz diviem gadiem.
Apsūdzībā norādīts, ka 2011. gada maijā, veicot datorprogrammu legalitātes pārbaudi SIA "HND Grupa" birojā Rīgā, tika konstatēts, ka uzņēmums datorsistēmās glabā un saimnieciskajai darbībai izmanto 14 nelegālas datorprogrammas. Norādītās nelegālās datorprogrammas bija reproducētas, pārkāpjot autortiesības, tādējādi pārkāpjot datorprogrammu īpašnieku tiesības. Kopējā nelegāli reproducēto datorprogrammu vērtība veidoja 19 867 eiro.
Kā liecina ieraksts Tiesu kalendārā, Sergets ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 148. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā arvien tiek skatīta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Tajā uz apsūdzēto soda sēdās sabrukušās lielveikala ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Tāpat apsūdzēti ir Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki - Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
2013. gada 21. novembrī, iebrūkot lielveikalam "Maxima" Zolitūdē, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
