Kokins šonedēļ tiesā klāstīja, ka pēc 2003. gada 10. novembra nopratināšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā Loze viņam kategoriski lūdzis neatklāt Šķēles jebkādu saistību ar digitālās televīzijas izveidošanu.
Pirmās instances tiesa Lozem un Kokinam par krāpšanu un naudas atmazgāšanu piesprieda naudas sodu un divus gadus cietumā. Tādēļ Loze nolēma vairs neslēpties aiz advokāta un klienta noslēpuma. Konfidencialitātei jēgu vairs neredz arī Kokins.
"Mans klients bija [Lozes] advokātu birojs. (..) Taču faktiskie darba uzdevumu devēji bija advokātu biroja klients Andris Šķēle un Harijs Krongorns. Lai man formulētu darba uzdevumus, Šķēlem un viņa pārstāvim Krongornam nebija katrreiz jāiesaista advokāta birojs un jārunā caur Jāni Lozi. To viņi varēja izdarīt pa tiešo sazinoties ar mani," tiesai skaidroja Kokins.
Kā politiķis Šķēle kategoriski noliedza, ka viņam jebkad būtu piederējusi kāda ar digitālās televīzijas ieviešanu saistīta kompānija. Vēlāk tiesā viņš atzina, ka ar Lozes un citu palīdzību mēģinājis iegūt vairākumu projekta ieviesējā britu firmā "Kempmayer Media Limited". Tas neesot sanācis. Sasniegti apmēram 35%.
Virs vairumu šo akciju turētāja bija Šķēles dibināts trasts Gērnsijā. Tajā labuma guvēji bijuši politiķa bijusī sieva un meitas.
Loze apgalvo – projektā iesaistījies kā šī trasta aizbildnis. Viņš šonedēļ tiesai piedāvāja arī atsevišķus dokumentus, piemēram, Šķēles uzņēmumam izrakstītos rēķinus par trasta izveides izdevumiem. Taču tiesa tos nepieņēma, jo tie nebija atbilstoši noformēti.
Loze mēģina attaisnot savu rīcību, piesaucot strādāšanu klienta labā, taču ar to esot par maz, uzskata valsts apsūdzības uzturētājs Monvīds Zelčs: "Būtībā Lozes liecībās ir tas pats, [kas agrāk], bez detaļām, kad, ko, kādus norādījumus saņēma no Šķēles un Krongorna."
Uz jautājumu, vai Lozes un Kokina liecības nav papildu izmeklēšanas vērtas, prokurors atbildēja, ka tas jāizlemj tiesai. "Ja tiesa saskata no Lozes un Kokina jaunas ziņas, kas norāda uz kādas citas personas, šajās gadījumā Šķēles, iespējamām noziedzīgām darbībām, kuram apsūdzība nav celta, tad tiesai šie materiāli ir jānosūta policijai vai prokuratūrai," pauda Zelčs.
Tiesa "de facto" rakstiski atbildēja, ka pagaidām nav likumīga pamata materiālu nosūtīšanai izmeklēšanas iestādei, jo Lozes un Kokina liecības pašas par sevi nav pietiekams pamats. Noprotams, ka liecību izvērtējumu tiesa veiks, rakstot spriedumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
