Eksperts: ugunsgrēks uz lielveikala 'Maxima' jumta veicināja jumta iebrukšanu  (29)

Jumta betona stingrību pirms un pēc ugunsgrēka pārbaudīja akreditētas būvlaboratorijas vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Valdis Zvejnieks. Viņš norādīja, ka viņa vadītā būvlabarotorija strādā jau 16 gadus, bet kā pasniedzējam viņam ir 45 gadu darba stāžs. Zvejnieka uzdevums bija noteikt nesošā betona slāņa – monolītā betona – stiprību gan pirms, gan pēc ugunsgrēka.

Ekspertīzes laikā ticis imitēts ugunsgrēks, pirms kura un pēc kura paņemti betona paraugi. Papildu viņš norādīja, ka negatīvs faktors, kas varēja ietekmēt betona stingrību, ir tas, ka sagruvuma brīdī bijusi augsnes melnzemes substrāta slodze no nokrišņiem, kas radījusi deformācijas jumtā un tas pakļauts slodzei ilgāku laiku.

Zvejnieks uzsvēra, ka viņa uzdevums ekspertīzē bijis noskaidrot negatīvo ietekmi pēc ugunsgrēka.

Skaidrojot ekspertīzes norisi, Zvejnieks sacīja, ka ugunsgrēka imitācija notikusi 2014. gada 27. maijā. Pirms ugunsgrēka izurbti paraugi A un B zonā, kas sagatavoti un kuriem laboratorijā stiprība noteikta 2014. gada 20. maijā. Savukārt pēc ugunsgrēka paraugi izurbti un paņemti 2014. gada 4. jūnijā un pārbaudīti 2014. gada 13. jūnijā. Pēc paraugu pārbaudes sagatavoti testēšanas pārskati un tabulas.

Ekspertīzē Zvejnieks secinājis, ka betona stiprība mainījusies, proti, tā samazinājusies pēc ugunsgrēka, sākot no 4%, bet ir atsevišķās lokālas vietas betona stiprība samazinājusies pat par 25%. Viņš norādīja, ka šie 25% bijuši kādā vietā A zonā. Arī B zonā stiprība betonam mainījusies no 4,4% līdz 22,9% atsevišķās zonās. Eksperts norādīja, ka "tas ir ievērojams stiprības samazinājums".

"Samazinoties stiprībai, mazāk slodzes uzņem," tiesai skaidroja eksperts, papildinot, ka ugunsgrēks betona stiprību ir ietekmējis un būvniecībā iesaistītajiem šis fakts ir bijis jāņem vērā un pēc ugunsgrēka jālemj to pārbaudīt. Arī uz cietušo pārstāves Jevgēņijas Tverioničas-Bores papildu jautājumu par atbildīgo personu rīcību, Zvejnieks vēlreiz apliecināja, ka, viņaprāt, visiem būvniecības procesā vajadzēja zināt par šo ugunsgrēku un pieņemt lēmumus.

Tiesā eksperts liecināja, ka ugunsgrēka imitācija veikta līdzīgos apstākļos ar visiem slāņiem. Imitētais ugunsgrēks laika ziņā gan bijis mazliet īsāks, nekā realitātē tas noticis uz jumta, tāpēc imitācijā stiprības zudums varētu būt nedaudz mazāks. Zvejnieks klāstīja, ka vietas ir dažādas, jo betons ir neviendabīgs – tas nav vienādi noblīvēts un nekad nav vienāds, kā arī ugunsgrēkā liesmu dažās vietās ir vairāk, turklāt vēja ietekmē vietām temperatūra ir augstāka.

Atbildot uz advokātu jautājumiem, Zvejnieks precizēja, ka betona stiprības izmaiņas pēc reālā ugunsgrēka nevar būt mazākas, nekā pēc imitētā. Eksperts norādīja, ka tās var būt tikai lielākas, atkarībā no ugunsgrēka ilguma, dzēšanas veidiem un citiem ārējiem faktoriem.

Kā arī eksperts skaidroja, ka pēc ugunsgrēka betona stiprības pārbaudīšanai ar šmitāmuru pilnībā nepietiekot.

Uz prokuroru vaicāto, kādas pārbaudes pēc ugunsgrēka bija jāveic, Zvejnieks atbildēja, ka pēc ugunsgrēka bija jānosaka, vai un kāds ir šis stiprības samazinājums. "Vajadzēja urbt skartajās un neskartajās zonās un salīdzināt. Jāpieslēdz akreditētas laboratorijas, kas spēj korekti noteikt rezultātus," sacīja Zvejnieks, precizējot, ka personām, kas iesaistītas būvniecības procesā, vajadzējis pieņemt šos lēmumus.

Savukārt uz jautājumu, vai ugunsgrēks bijis pamatcēlonis jumta sabrukumam, eksperts atbildēja noliedzoši, skaidrojot, ka pamatcēlonis tas nav bijis, tomēr ugunsgrēks jumta sabrukumu ir veicinājis un paātrinājis.

Vaicāts, par to, vai 25% betona stiprības samazgājums ir nozīmīgs, Zvejnieks skaidroja, ka "monolītais betons darbojas uz spiedi un sadala kopējās slodzes vienmērīgāk pa zemāk esošajām konstrukcijām". "Ja betona stiprība samazinās, tad ir arī kopējā ietekme," tā eksperts.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.