Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa trešdien tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā vienam no traģēdijā cietušajiem noteica ambulatoro komplekso tiesu psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi, lai izslēgtu jebkādas šaubas par viņa spēju liecināt un šo liecību izmatošanu kā pierādījumus lietā.
Lūgumu tiesā bija pieteikusi cietušā juridiskā pārstāve advokāte Dace Ozoliņa. Viņa norādīja, ka cietušajam noteiktās medicīniskās diagnozes skar ne tikai somatisko veselības stāvokli, bet lielā mērā arī viņa psihisko veselību. Līdz ar to ekspertīzē ir noskaidrojama spēja liecināt, saprast un izvērtēt lietai nozīmīgus apstākļus, kā arī kādas sekas var atstāt viņa pakļaušana procesuālajām darbībām.
Pārstāve bija norādījusi, ka ir pamats izvērtēt cietušā psihisko veselības stāvokli, jo bez tā nav izlemjams, vai viņš ir pratināms lietā.
Prokurori bija atzinuši pārstāves pieteikto lūgumu par pamatotu un apmierināmu.
Savukārt citu cietušo pārstāve un biedrības "Zolitūde 21.11" vadītāja Regīna Ločmele-Luņova tika paudusi viedokli, ka lūgums ir noraidāms, jo šim cietušajam pagaidām ir cietušā statuss un visiem ir posttraumatiskais šoks, kas pasliktinājis viņu visu veselības stāvokli.
Tā kā pastāv šaubas tikai par to, vai cietušā liecības būtu adekvātas, tad tiesā iesniegtajā medicīnas dokumentācijā nav norādes, ka cietušajam būtu psihiatriska rakstura problēmas, tās var būt psiholoģiskas, bet ne psihiatriskas. Turklāt Ločmele-Ļuņova tika paudusi, ka šī cietušā liecības ir ļoti būtiskas procesam.
Arī zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš procesā pārstāv vairākus desmitus cietušo, tiesai lūdza lūgumu noraidīt, jo lietā nav pierādījumi, ka būtu šaubas par veselības stāvokli.
Savukārt apsūdzētās "Maxima Latvija" darbinieces aizstāve advokāte Jeļena Kvjatkovska tiesā iepriekš pauda, ka pieteiktais lūgums ir pamatots un apmierināms, jo ir pamats apšaubīt, vai konkrētā cietušā liecībām būs pierādījumu rakstus.
Arī advokāts Dmitrijs Skačkovs, kurš tiesā aizstāv apsūdzēto projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, tiesā pauda viedokli, ka pieteiktais lūgums ir apmierināms un pamatots, kā arī to, ka lūguma apmierināšana nekādā veidā lietas iztiesāšanu nekavētu.
Tiesa atzina, ka pieteiktais lūgums ir pamatots un apmierināms, un noteica ekspertīzi.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs ir 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā pieteikti 144 cilvēki. Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
