5. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore, izvērtējot no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemtos materiālus, pieņēmusi lēmumu par divu AS "Rīgas Cetrāltirgus" amatpersonu, no kurām viena ir bijušais akciju sabiedrības vadītājs Anatolijs Abramovs, un trīs tās darbinieku saukšanu pie kriminālatbildības.
Jau vēstīts, ka KNAB lūdzis par kukuļošanu prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāju un kādu uzņēmēju. Iepriekš KNAB preses pārstāve Laura Dūša apstiprināja, ka lūgts sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju un viņam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Pagājušā gada oktobrī "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs uz laiku atstādināts no amata. Tas darīts atbilstoši KNAB piemērotajam drošības līdzeklim. Jau toreiz Abramovs paziņoja, ka plāno turpināt darbu "Rīgas Centrāltirgū", pildot tās funkcijas, kuras piemērotais drošības līdzeklis viņam neliedz pildīt.
Ceturtdien Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka piecas personas sauktas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas – par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Divas no šīm personām ir valsts amatpersonas - akciju sabiedrības "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs un kādas nodaļas vadītājs – un viņas sauktas pie kriminālatbildības arī pēc Krimināllikuma 318. panta 3. daļas - valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
Apsūdzētajām personām inkriminētie noziedzīgi nodarījumi veikti no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada jūlijam.
Prokuratūrā norāda, ka nolūkā nodrošināt izmeklēšanas noslēpumu, detalizētāku informāciju tiesībsargājošā iestāde patlaban nesniedz.
Par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt valsts amatpersonas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" iepriekš ziņoja, ka nelikumīgās darbības notikušas Rīgas Centrāltirgus tā sauktajā nakts tirgū. Tas bija saistīts par maksu par tirdzniecības vietām.
Viena no personām pret kuru bija lūgts sākts kriminālvajāšanu ir tirgus plānošanas daļas koordinators Vitālijs Litvins, kurš nesen kandidēja no partijas "Saskaņa" saraksta Jelgavas domē pašvaldību vēlēšanās.
Litvins LTV skaidroja, ka "tirdzniecības vietas divas vai trīs reizes iznomāšana ir bijusi normāla prakse, kas aprakstīta iekšējos normatīvos dokumentos un tai jāatspoguļojas grāmatvedības reģistros un tiesībsargājošām iestādēm nav skaidrība kā tā var būt".
Iepriekš KNAB informēja, ka lieta tika sākta 2015. gadā, un izmeklēšanā noskaidrots, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs pieņēma no uzņēmēja kukuli - tiesības izmantot uz uzņēmuma vārda izdotu degvielas karti, kuru lietojot, valsts amatpersona guva prettiesisku labumu.
Kukulis tika nodots valsts amatpersonai par pretlikumīgu darbību veikšanu juridiskās personas interesēs, tostarp par tādu tehnisko specifikāciju sagatavošanu, kā rezultātā uzņēmums uzvarēja publiskajā iepirkumā.
KNAB skaidroja, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi liecina, ka kukulis dots no uzņēmuma līdzekļiem, kā arī uzņēmuma grāmatvedības dokumentos tika norādītas nepatiesas ziņas, lai slēptu izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Ņemot vērā, ka kukuļdošana, iespējams, izdarīta juridiskās personas interesēs, šī kriminālprocesa gaitā tika sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
Izmeklēšanā arī konstatēts, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs izpauda pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas, kā arī bez attiecīgas speciālas atļaujas uzglabāja šaujamieroču munīciju.
KNAB izmeklētājs rosināja sākt kriminālvajāšanu pret valsts amatpersonu par kukuļņemšanu, par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu un par šaujamieroča munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Savukārt pret uzņēmēju lūgts sākt kriminālvajāšanu par kukuļdošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
