Pret uzņēmēju Martinsonu un vēl 13 personām lūdz sākt kriminālvajāšanu par finanšu noziegumiem  (17)

Organizētā grupa darbojusies būvniecības sfērā un nav maksājusi valsts budžetā pievienotās vērtības nodokli. Raidījums skaidro, ka, izmantojot sarežģītu shēmu, nauda vēlāk atmazgāta.

Tāpat "Nekā Personīga" vēstī, ka sākotnēji finanšu policisti uzskatījuši ka valstij nodarīto zaudējumu apmēs ir 4,5 miljoni eiro, tomēr iegūt pierādījumus izdevies par 800 000 eiro. VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe raidījumam atklājis, ka aizdomās turētajām personām VID lūdz uzrādīt apsūdzību par izvairīšanās no nodokļu nomaksas 800 000 eiro vērtībā un noziedzīgu līdzekļu legalizāciju 700 000 eiro vērtībā.

Vai līdzekļus izdosies atgūt, neesot zināms, jo visi aresti aizdomās turēto personu īpašumiem atcelti līdz ar to patlaban nav nekādu garantiju, ka būs no kā piedzīt zaudējumus notiesājoša sprieduma gadījumā. Vienīgie līdzekļi, kurus izdevis atgūt, ir firmu "Baltijas tranzīta kompānija" un "Baltijas būvkompānija" banku kontos arestētie 102 628 eiro, kurus pagājušā gada maijā ar tiesas spriedumu atzina par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīja valsts budžetā.

"Nekā Personīga" atgādina, ka Finanšu policija 2014. gada vasarā veica kratīšanu kādā būvniecības uzņēmumā. Tiesībsargi tolaik ziņoja, ka pārtraukuši PVN krāpnieku grupējuma nelikumīgo darbību. Grupējumā darbojušās 14 reāli strādājošas firmas, bet noziedzīgas shēmas īstenošanai speciāli nodibināti un izmantoti vairāk nekā 60 fiktīvi uzņēmumi.

Grupa finanšu noziegumos iesaistījusi radiniekus un tuvus paziņas, un valsts budžetā neiemaksātos miljonus izmantojusi ekskluzīvu auto un dārgu īpašumu iegādei, ziņo raidījums. Toreiz bijušais VID Finanšu pārvaldes direktors Kaspars Podiņš atklāja, ka
organizētais noziedzīgais grupējums jeb tā kodols sastāvēja no piecām personām, kuras savstarpēji iepriekš bija pazīstamas ilgāku laiku. Turklāt Finanšu policijas priekšnieks arī minēja, ka grupējumā pastāvējusi zināma hierarhija – katra persona zinājusi savu uzdevumu un lomu.

Kratīšana toreiz notika arī daudzu Rīgas pašvaldības un valsts būvniecības pasūtījumu īstenotāja "Moduls Rīga" telpās. Uzņēmuma redzamākā persona bija Māris Martinsons. Raidījums norāda, ka par Martinsona uzņēmuma peļņu nodrošinājusi viņa sadarbība ar Rīgas domi, un īpaši tās vicemēru Andri Ameriku (GKR).

Likumsargi Māri Martinsonu sākotnēji turējusi aizdomās kā galveno PVN shēmu organizatoru. 2014. gada septembrī Martinsons raidījumam pauda, ka nepazīstot nevienu no iesaistītajām personām, uzsverot, ka nezinot ne firmas, ne cilvēkus.

Tā dēvētajā būvnieku lietā iesaistītās firmas slēgušas līgumus ar fiktīviem uzņēmumiem, kuru īpašnieki nereti bijuši no Armēnijas, Tadžikistānas un citām bijušajām PSRS valstīm, lai izmeklēšanas gadījumā viņus būtu grūtāk atrast. Darījumi nav notikuši, bet uzrādīti tikai tāpēc, lai pretendētu uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, ziņo "Nekā Personīga".

Kā viens no apakšuzņēmumiem PVN shēmās lielajos pasūtījumos izmantots SIA "Būve Stils". Tā valdes loceklis un īpašnieks ir Martinsona sens paziņa Henrijs Girskis. Girskis darbojies vairākos uzņēmumos, kas piederēja Martinsonam. "Būve stils" pērn likvidēta. Tā pati pieteica sev maksātnespēju, paliekot VID parādā vairāk nekā miljonu eiro, situāciju ieskicē raidījums.

"Nekā Personīga"" noskaidrojis, ja kriminālvajāšanu lūgts sākt pret Girski un vēl Martinsona paziņu Dmitriju Grigorjevu, kurš ar Martinsonu vienlaikus bijis firmas "MD biroji" valdē. Neoficiāli avoti raidījumam vēstījuši, ka viņš ir ietekmīgā būvnieka finansists, un iespējams PVN shēmu lietā uzņemsies galveno vainu.

Pēc finanšu policijas kratīšanām Martinsons juridiski norobežojās no Moduls Rīga.
Tajā pašā laikā strauji par Latvijas lielāko pelnītāju kļuva Martinsona 22 gadus jaunais dēls Mārcis, pārņemot vairāku tēva uzņēmumu vadību. Arī lepnais savrupnams Lielupes krastā Jūrmalā pieder kompānijai "MM investīcijas", kura īpašnieks ir Martinsona dēls.

Raidījums min, ka nākamnedēļ prokuratūrai jāuzrāda pirmās apsūdzības.