"Trasta komercbankas" noguldītāju ārzonas firmu "Fairwood Import LLP" un "Ergo Tec LLP" līdzekļi nonākuši SIA "Alunāna biroji", kas pirms gada piederēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam, kontā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Uzņēmējs un miljonārs Krūmiņš "Nekā personīga" apliecinājis, ka viņš pats darījumā ir iesaistītā persona un šo jautājumu kārtojis ar aizturēto maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, kas no viņa esot ieguvis ēku un par to pamazām maksājis.
Raidījums skaidro, ka parāda kārtošanai Sprūds izmantojis "Trasta komercbankas" naudu. Lai to varētu izdarīt, bijis vajadzīgs maksātnespējas administratora Ilmāra Krūma paraksts. Līdz ar to Krūms kļuvis par nozieguma līdzdalībnieku, bet ar Sprūdu reizē aizturētais Jorens Raitums lietā pārstāvējis Krūmiņa intereses.
No Krūmiņa skaidrojuma raidījumam izriet, ka viņam naudas izcelsme esot bijusi vienaldzīga, bet svarīgs faktors bijis tas, ka nauda paliek Latvijā. "Nu, man neko neprasīja, bet viņiem arī nav, ko prasīt. Tur jau nekas man nav un arī izrādās Jorenam. Jorens aizstāv manas intereses, jo Sprūds savā laikā bija maksātnespējas administrators "Alunāna birojiem" tā māja, ko es nopirku Alunāna ielā," uz jautājumu, vai policija ir interesējusies par viņa saistību, atbildējis Krūmiņš. Tāpat viņš skaidrojis, ka "māja bija ieķīlāta kādās piecās bankās un Sprūds privatizēja".
"Un es pajautāju Jorenam, lai viņš palīdz dabūt brīvu to māju. Viņš palīdzēja un Sprūds man lēnā garā maksāja naudu. Nē, nu viņš skaitīja iekšā, jā. Bet man jau nav svarīgi, no kurienes viņš skaita, vai viņš skaita no "Aizkraukles bankas" vai no "Rietumu bankas" vai no "Trasta bankas"," paudis uzņēmējs, piemetinot, ka viņam esot "pie vienas vietas, kas tur zog, Sprūds un pārējie".
"Man ir jautājums tas, ka mūsu valdība un mūsu policija aizstāv nevis latviešu uzņēmēju, teiksim, šoreiz Māri, bet gan cilvēkus, kam banka pieder, es nezinu, tur Baltkrievijai, Ukrainai vai Krievijai. Sprūds, ja kaut vai to naudu paņem, viņš to atstāj Latvijā," tāda bijusi Krūmiņa nostāja.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs, vaicāts, vai jautājumu lokā ir cesijas līgumi, kuri tika slēgti parādu atgūšanas vai parādu iekasēšanas ietvaros no "Trasta komercbankas, atbildējis apstiprinoši. Konkrētāk jautāts, vai runa ir par ārzonas firmām "Fairwood Import LLP" un "Ergo Tec LLP", advokāts sacījis, ka nosaukumi esot pareizi.
Raidījumam kļuvis zināms, ka cesijas darījums, kur ir iesaistīts uzņēmējs Krūmiņš, nav vienīgais, kas raisījis izmklētāju interesi un ir aizdomas, ka arī citos gadījumos notikusi izspiešana vai izspiešanas mēģinājums. Tāpat raidījums norāda, ka jautājumus raisot arī administratora rīcība, izpārdodot mantu, piemēram, pārdodot bez izsoles kādam ofšoram bankas centrālo ēku par 1,6 miljoniem eiro, lai gan banka par šo ēku 2009. gadā samaksājusi 5,6 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi un par aizdomās turētajiem atzina administratorus Māri Sprūdu, "Trasta komercbankas" administratoru Ilmāru Krūmu un Nauri Durevski, kā arī finansistu Jorenu Raitumu. Tiesa viņiem visiem piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.
Neilgi pēc apcietinājuma piemērošanas Valsts policija no apcietinājuma atbrīvoja Raitumu. "Pašreiz ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi mana aizstāvamā lomu," apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins. Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. "Viņam ir noteikti ierobežojumi," piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.
Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa 21. jūnijā pulksten 12:30 skatīs Sprūda sūdzību par viņam piemēroto apcietinājumu.
Zināms, ka ENAP sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar likvidējamās "Trasta komercbankas" administratoru Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.
Krūms patlaban ir likvidējamās "Trasta komercbankas" administrators. Raidījums "Nekā personīga" pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Krūms viņu algojis palīdzības sniegšanai "Trasta komercbankas" maksātnespējas lietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
