Jūrmalā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks - 77
Foto: DELFI Aculiecinieks

Plašā Jūrmalas nelegālās izgāztuves ugunsgrēka likvidēšanā svētdien piedalījušies ap 50 ugunsdzēsēju, bet kopā ar virsniekiem un vadību iesaistīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvju skaits sasniedzis 74, otrdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Arī otrdienas rītā vēl turpinās ugunsnelaimes likvidēšana. Tagad gruzdošie atkritumi tiek laistīti un irdināti. Bez VUGD resursiem ugunsgrēka dzēšanā piesaistīti arī "Latvijas dzelzceļa" un Nacionālo bruņoto spēku tehnika.

Āboliņa vērtējumā par nelegālām izgāztuvēm savā teritorijā vislabāk informētai būtu jābūt pašvaldībai. Šajā gadījumā nelegāli ierīkotajā glabātuvē atradās 23 tūkstoši tonnu atkritumu, iepriekš informēja Valsts vides dienests (VVD).

VUGD vadītājs norādīja, ka saskaņotā un visām normām atbilstošā atkritumu glabātuvē ugunsdrošības situācija būtu krasi atšķirīga un arī ugunsgrēka dzēšana būtu vienkāršāka. Jūrmalas gadījumā papildu bīstamību radīja fakts, ka teritorijai tieši blakus atrodas gan autoceļš, gan dzelzceļa sliedes.

Savukārt VVD vadītāja Inga Koļegova otrdien intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka nelegālās atkritumu izgāztuves īpašnieks pieļāvis kļūdu, nenodrošinot teritorijas apsardzi un nenorobežojot teritoriju.

Par nelegālo atkritumu glabātuvi VVD informēts šī gada martā, tomēr tā kā tur uzglabātajos materiālos nav bijuši bioloģiski piemaisījumi, tad to ietekme uz vidi bijusi neliela un tādēļ šī problēma nav bijusi prioritāra.

Dienestam ir aizdomas, ka atkritumi pretlikumīgi ievesti no ārzemēm.

Kā ziņots, iepriekš VVD informēja, ka teritorijas īpašnieks - uzņēmums ''Prima M'' - nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam.

Savukārt SIA "Prima M", kuras teritorijā izcēlās ugunsgrēks, valde uzskata, ka ugunsnelaime sākusies tīšas dedzināšanas dēļ, sacīja kompānijas valdē. Kompānijas valdē norādīja, ka ugunsgrēks uzņēmumam bijis šoks un, visticamāk, tā iemesls bija tīša dedzināšana, jo pašaizdegšanās attiecīgajā situācija neesot reāli iespējama. Uzņēmuma valdei ir aizdomas par ugunsnelaimes izraisītājiem, taču, iekams nav pierādījumu, valde tos nevēlas atklāt.

Vienlaikus uzņēmumā uzsvēra, ka, pretēji VVD publiskajā telpā paustajai informācijai, uzņēmuma teritorijā neatradās atkritumi, bet gan otrreizējās izejvielas - sašķiroti polimēri. Līdz ar to "Prima M" nebija nepieciešama atkritumu uzglabāšanas atļauja no VVD. Saskaņā ar Eiropas likumdošanu, šāda atļauja neesot nepieciešama otrreizējo izejvielu uzglabāšanai un šķirošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!