'Oligarhu lietā' pierādījumi nebija pietiekami apsūdzību uzrādīšanai, atzīst prokurors Leja  (147)

Leja, kurš deleģēts piedalīties komisijas sēdēs kā Ģenerālprokuratūras pārstāvis, otrdien atzīmēja, ka publiskajā telpā saistībā ar šo lietu figurē termins "valsts nozagšana", taču Krimināllikumā šāda termina nav. Kriminālprocesā galvenā uzmanība bija veltīta Šlesera iespējamo, slēpto īpašumtiesību Rīgas Tirdzniecības ostā noskaidrošanai, kas varētu būt saistīta ar atsevišķiem noziegumiem. Savukārt otrs virziens kriminālprocesā bija noskaidrot iespējamās pretlikumīgas darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju ieceltu Ameriku.

Noklausītās sarunas radījušas aizdomas, ka Šlesers varētu būt slēptais īpašnieks uzņēmumā un līdz ar to arī izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Šīs aizdomas bijis pamats operatīvajām darbībām un kriminālprocesa sākšanai, bet pierādījumi nav bijuši pietiekoši, lai uzrādītu apsūdzības un lietu nodotu tiesai. Ar noklausītajām sarunām izmeklētāji nevarēja pierādīt, ka viņš būtu slēptais īpašnieks un kaut kādā veidā ietekmējis uzņēmuma darbu.

Prokurors skaidroja, ka kriminālprocesā jāvērtē gan aizdomas, gan šaubas par aizdomām. "Konkrētajā gadījumā bijuši arī vairāki fakti, kas liecinājuši pret to, ka sākotnējās aizdomas ir pareizas," skaidroja Leja.

Attiecībā uz Šlesera rīcību, lai, iespējams, par Rīgas brīvostas vadītāju tiktu iecelts Ameriks, prokurors sacīja, ka sākotnēji darbības kriminālprocesā klasificētas kā kukuļdošana un kukuļņemšana, taču vēlāk secināts, ka pierādījumi nesatur ziņas par šiem noziegumiem. Līdz ar to šajā daļā darbības pārkvalificētas uz tirgošanos ar ietekmi, bet, saņemot lietu ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu, prokurors secinājis, ka pierādījumos nav konstatēts neviens no noziegumiem, tāpēc pats Leja pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu šajā daļā.

Vienlaikus prokurors norādīja, ka lietas izmeklētāji klausījuši prokuroru norādījumiem, kā arī uzsvēra, ka, viņa skatījumā, nebūtu pietiekoši, ja komisija vērtētu tikai izmeklētāja izmeklēšanas darbības, bet gan tai jāskatās kopsakarībā ar operatīvā darba kvalitāti.

Prokurors skaidroja, ka liela nozīme ir slepeni veiktajiem operatīvās darbības pasākumiem, ja šo darbību rezultātā dotas pārliecinošas norādes par noziegumu, jo tad vieglāk iegūt pierādījumus.

Iespēja glābt kriminālprocesu ar kriminālprocesā paredzētām izmeklēšanas darbībām ir salīdzinoši neliela, skaidroja prokurors, atkārtoti uzsverot, ka jāvērtē tas, vai operatīvajā lietā veikti citi operatīvās darbības pasākumi un to pietiekamība.

"Par vienu iemeslu grūti teikt", atbildot uz deputāta Mārtiņa Šica (LRA) jautājumu, vai nespēja novest lietu līdz galam bijusi atkarīga arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kapacitātes, sacīja Leja. Viņš sacīja, ka nevar runāt par vienu iemeslu.

Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers sacīja, ka KNAB izmeklēšanas nodaļai nebija tikai viena "oligarhu lieta" lietvedībā, bet KNAB turpināja strādāt pie citām lietām – tā dēvētās Bērnu slimnīcas lietas un "Daimler" krimināllietas, kā arī "Latvenergo" krimināllietas.

"Ne vienmēr izmeklēšanas ilgums ir atkarīgs no izmeklētājiem, bet arī no izmeklēto darbību apjoma. Jo ilgāk operatīvie darbinieki strādā, jo izmeklētājiem ir daudz vairāk darba," norādīja Adlers, kā piemēru minot "Latvenergo" lietu, kas tika sākta 2010. gadā, bet pamatlieta uz tiesu nosūtīta vien šī gada vasarā.

Vaicāts, vai prokurors pats veicis procesuālās darbības, jo šādas tiesības likums uzraugošajam prokuroram dod, Leja sacīja, ka precīzi viņš neatceras, vai to ir darījis. Savukārt uz jautājumu, vai viņa norādes izmeklētāji ir ievērojuši un izpildījuši, Leja arī nevarēja atcerēties, vai izmeklētāji pildījuši katru norādi, taču sacīja, ka viņam nav bijuši konflikti vai domstarpības ar biroja izmeklēšanas grupas vadītāju.

Vaicāts par sarunu nopludināšanu un kaitējumu, kas ar to ir nodarīts, Leja sacīja, ka informācijas nopludināšana ietekmē operatīvās darbības, kā arī to, cik lielu ticamību var piešķirt ar operatīvajām darbībām iegūtajiem faktiem. Leja skaidroja, ka gadījumā, ja lieta nonāktu tiesā, tad personu aizstāvji varētu iebilst, ka, piemēram, Šlesers jau zinājis, ka viņu noklausās, un vai viņš, zinot par to, sarunās atklātu savu dalību noziedzīgā nodarījumā.

Atbildot uz atsevišķiem komisijas dalībnieku jautājumiem, Leja arī minēja, ka operatīvās lietas atšifrējumi bijuši neprecīzi, jo teksts un skaņa bijuši atšķirīgi. Konstatējis nepilnības, viņš uzdevis izmeklētājiem tās labot. Savukārt uz jautājumu par to, kas palika operatīvajā lietā, Leja atbildēt nevarēja, norādot, ka šo daļu viņam nebija pienākums uzraudzīt. Leja sacīja, ka operatīvais darbinieks bija iepazīstinājis viņu ar atsevišķiem dokumentiem un fragmentiem, bet operatīvais darbinieks par prokuroram uzrādāmo informāciju lemj pats pēc saviem ieskatiem.

Runājot par lieciniekiem un to atbildību, Leja sacīja, ka "oligarhu lietā" esot bijis viens liecinieks, kurš, pamatojot, ka viņam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, atteicies liecināt vispār.

Leja norādīja, ka liecinieku liecības, precīzāk, nepatiesu liecību sniegšana ir problēma ne tikai "oligarhu lietā", bet vispār krimināllietās. Leja pauda pārliecību, ka Krimināllikuma 300. pants, kas paredz kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, "ir mirusi norma", jo liecinieki, kas savās liecībās klaji melo, paliek nesodīti, jo tiesas lietas par nepatiesu liecību sniegšanu pēc prokuroru lūguma nesāk.

Savukārt Lejas kolēģis, prokurors Juris Juriss gan norādīja, ka ekonomiskajos un finanšu noziegumos liecinieku liecības nav viens no svarīgākajiem un būtiskākajiem pierādījumiem, papildinot, ka viņam negribētos sabiedrībai sūtīt signālu, ka tā dēvētās lielās lietas un to iznākums balstās tikai uz lieciniekiem

Otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes sākumā aptuveni 20 minūtes tika veltītas jautājumam par iepriekšējās sēdes protokolu un tā apstiprināšanu. Judins iebilda pret protokolu, norādot, ka tas ir neprecīzs un nepilnīgs. Tā kā Sudrabai ir pieejama stenogramma, tad viņai ir jānodrošina, lai protokols butu precīzs.

Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA) skaidroja, ka, viņaprāt, protokolam, iespējams, būtu jābūt vēl kompaktākam, jo tas ir protokols nevis stenogramma. Savukārt deputāts Ritvars Jansons (NA) interesējās par protokola numerāciju, nepiekrītot, ka 8. augusta sēde ir numurēta kā protokols Nr.1. Pirmajam protokolam vajadzētu būt tam, kurā Sudraba bija minējusi, ka viņai ir nepieciešamā pielaide valsts noslēpuma objektam. Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) Judina iebildumus un jautājumus par protokolu nosauca par farsu, uzsverot, ka uzaicinātās personas gaida, kad varēs izteikties par lietu.

Jau ziņots, ka 8. augustā komisijas primajā sēdē tika nolemts, ka Saeimas deputāte Inguna Sudraba paliks "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā. Priekšlikumu darba kārtībā iekļaut jautājumu Sudrabas atbilstību amatam izteica deputāts Jansons, taču pēc salīdzinoši īsām diskusijām tas neguva atbalstu un ar divām balsīm "par" un četrām balsīm "pret" darba kārtībā tomēr netika iekļauts, Sudrabai saglabājot komisijas vadītājas vietu.

Savukārt KNAB vadītājs Jēkabs Straume komisijas dalībniekiem, nesaucot personas vārdos, pastāstīja, ka birojs atteicies sākt kriminālprocesu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu. Tāpat KNAB sācis jaunu resorisko pārbaudi par, iespējams, prettiesiska labuma pieņemšanu no amatpersonas puses.

Patlaban sākta viena pārbaude un izveidota darba grupa no pieciem izmeklētājiem, kas pārskata tā dēvēto oligarhu lietu un operatīvās darbības materiālus, lai atkārtoti pārbaudītu, vai ir vai nav nepieciešams rīkoties – uzsākt kriminālprocesu vai resorisko pārbaudi.

Tāpat birojā turpinās dienesta izmeklēšanas komisijas darbs par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu saistībā ar publiskajā vidē nonākušajām sarunām, kas noklausītas viesnīcā "Rīdzene". Straume sacīja, ka viņam nav tiesību komentēt šīs pārbaudes norisi un termiņus, piebilstot, ka pastāv iespēja, ka pārbaudes rezultātā var tikt sākts arī kriminālprocess.