Tā dēvētās "Rīdzenes" sarunas tikai radīja aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ko varētu būt veikuši Ainārs Šlesers un Andris Ameriks, taču pierādījumi nebija pietiekami, lai uzrādītu personām apsūdzības un nodotu lietu pēc tam tiesai, otrdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai sacīja kādreizējais "oligarhu lietu" uzraugošais prokurors Māris Leja.
Leja, kurš deleģēts piedalīties komisijas sēdēs kā Ģenerālprokuratūras pārstāvis, otrdien atzīmēja, ka publiskajā telpā saistībā ar šo lietu figurē termins "valsts nozagšana", taču Krimināllikumā šāda termina nav. Kriminālprocesā galvenā uzmanība bija veltīta Šlesera iespējamo, slēpto īpašumtiesību Rīgas Tirdzniecības ostā noskaidrošanai, kas varētu būt saistīta ar atsevišķiem noziegumiem. Savukārt otrs virziens kriminālprocesā bija noskaidrot iespējamās pretlikumīgas darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju ieceltu Ameriku.
Noklausītās sarunas radījušas aizdomas, ka Šlesers varētu būt slēptais īpašnieks uzņēmumā un līdz ar to arī izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Šīs aizdomas bijis pamats operatīvajām darbībām un kriminālprocesa sākšanai, bet pierādījumi nav bijuši pietiekoši, lai uzrādītu apsūdzības un lietu nodotu tiesai. Ar noklausītajām sarunām izmeklētāji nevarēja pierādīt, ka viņš būtu slēptais īpašnieks un kaut kādā veidā ietekmējis uzņēmuma darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!