Atceļ lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret Jurašu; deputāts to vērtē kā absurdu  (153)

Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi", neminot personas identitāti, informēja, ka 25. augustā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēlis cita prokurora 15. jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto personu nozieguma, kas paredzēts Krimināllikuma 94. pantā - valsts noslēpuma apzināta izpaušana – sastāva trūkuma dēļ minētās personas rīcībā.

Vienlaicīgi virsprokurors atcēlis arī procesa virzītāja – DP Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja – 8. jūnija lēmumu par ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto personu. Virsprokurors lēmis nodot krimināllietu atpakaļ DP izmeklēšanas turpināšanai, norādot konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešamas.

Nolūkā nodrošināt izmeklēšanas noslēpumu, pagaidām detalizētāka informācija netiks sniegta, norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Komentējot virsprokurora pieņemto lēmumu, Jurašs portālam "Delfi" pauda, ka tas ir "pilnīgs absurds" un vērtējams kā ļaunprātīga vēršanās pret viņu ne vairs kā KNAB darbinieku, bet nu jau kā politiķi, kā arī pret viņa pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju (JKP). Jurašs sacīja, ka, viņaprāt, absurds ir gan virsporkurora lēmums, gan pats lēmums par kriminālprocesa rosināšanu saistībā ar viņa pausto informāciju par kukuļa piedāvāšanu.

"Likumā noteikts, ka informācija par korupcijas gadījumiem nav un nevar būt valsts noslēpums, tāpat prokurors, kas izbeidza kriminālprocesu, bija secinājis, ka ar manām darbībām nekāds kaitējums valstij nav nodarīts, bet gluži otrādi ir ticis sākts kriminālprocess par kukuļa piedāvāšanas faktu," klāstīja Jurašs, paužot sašutumu, ka notiek vēršanās pret trauksmes cēlājiem.

Jurašs pieļāva, ka virsprokurora lēmums saistīts ar to, ka atsevišķas pie varas esošās personas, tostarp no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, "dancina gan [ģenerālprokuroru] Ēriku Kalnmeieru, gan Drošības policiju", jo JKP patlaban bauda pietiekoši lielu sabiedrības atbalstu, tāpēc šīs personas varētu baidīties, ka pašreizējā politiskajā arēnā viss varētu mainīties. Vienlaikus Jurašs pauž, ka virsprokurors, kurš pieņēmis lēmumu atcelt prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ir "formāls izpildītājs" un "Kalnmeiers ar svešām rokām cenšas panākt lēmumus". Tāpat viņš pauž, ka Kalnmeieram ir īpaša nepatika gan pret viņu, gan bijušo KNAB darbinieci un nu Rīgas domes deputāti no JKP rindām Jutu Strīķi.

Vaicāts, vai Jurašam DP jau ir piemērojusi kādu drošības līdzekli, viņš sacīja, ka patlaban ir grūti komentēt DP tālāko rīcību, bet patlaban viņam nav informācijas par jebkādu statusu piemērošanu vai drošības līdzekli. Tāpat bijušais KNAB darbinieks pauda interesi par to, kādus tad īpašos pasākumus virsprokurors ir norādījis DP kā papildu veicamus iepriekš izbeigtajā kriminālprocesā.

"Tā ir klaja un bezmērķīga valsts līdzekļu izšķērdēšana. Šis stāsts atņem DP resursus," noslēgumā uzsvēra Jurašs, papildinot, ka viņš nākotnē varētu izvērtēt iespēju apkopot visus zaudējumus, ko šis process viņam nodarījis un piedzīt tos no iesaistītajām valsts iestādēm un amatpersonām.

Jau ziņots, ka Drošības policija (DP) rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.

Jurašs jau aptuveni pirms gada tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē Drošības policija, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.

Šajā lietā DP nopratināja "Ir" žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.