Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šobrīd veic pirmstiesas izmeklēšanu divos kriminālprocesos, kas saistīti ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, informēja KNAB.
Viens kriminālprocess sākts 2016. gadā, bet otrs – šogad. Šobrīd, ievērojot izmeklēšanas intereses, plašāka informācija netiek sniegta.
Par 2016.gadā sākto kriminālprocesu 10. oktobrī birojs izplatītajā preses paziņojumā rakstīja, ka KNAB pērn augustā sāktajā kriminālprocesā par iespējamo politisko partiju "No sirds Latvijai" un politisko partiju apvienību "Zaļo un Zemnieku savienību" nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā iesaistītas piecas personas.
Kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētie un divas personas pret kurām sākts kriminālprocess. Publiski zināms, ka šo personu vidū ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS), savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" saistītais finansists Jorens Raitums un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka viens no šajā lietā iesaistītajiem ir biotualešu pārdošanas, īres un apkalpošanas jomas uzņēmējs Anrī Kursītis.
KNAB Truksnim aizliedzis tikties ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, Krūmiņu un Raitumu. Tāpat KNAB aizliedzis Truksnim apmeklēt ZZS biroju.
Šobrīd nav zināms par kuru partijas, iespējams, nelikumīgu finansēšanu sākts otrs kriminālprocess.
Šogad februārī KNAB apstiprināja, ka sācis pārbaudi par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītās partijas "KPV LV" iespējamo nelikumīgo finansēšanu. Ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs vērsās no partijas "KPV LV" aizgājušais sabiedriskais aktīvists Ilmārs Poikāns.
Nav izdevies noskaidrot cik tālu pavirzījusies pārbaude. Arī Poikāns apliecināja, ka nekādu oficiālu atbildi no KNAB nav saņēmis par pārbaudes virzību.
Tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume nesen intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atklājis, ka uz aiznākamajām Saeimas vēlēšanām plānots ieviest elektronisku sistēmu partiju finanšu deklarēšanai, tā nodrošinot to ātrāku analizēšanu.
KNAB atbildīgie darbinieki domājot arī par citiem uzlabojumiem, piemēram, mēģina rast risinājumus priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles nodrošināšanai interneta platformās. "Mums jāseko līdzi laikam, tostarp par internetā platformām, kas gūst arvien lielāku īpatsvaru priekšvēlēšanu aģitācijā un kur finansēšanas kontrole ir daudz sarežģītāk," skaidroja Straume.
Viņš arī atzina, ka tiek domāts par gadījumiem, kad partijām lielas summas ziedo cilvēki, kuriem ienākumu līmenis ir salīdzinoši pieticīgs. "Manuprāt, jānosaka griesti, cik katra fiziskā persona, balstoties uz viņu ienākumiem, var ziedot," laikrakstam skaidroja KNAB vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
